| #17 |
[13. Apr 2018|20:40] |
|
Piecēlos no galda, lai bizotu prom no kolēģiem tramvaja virzienā, bet Aldaru ielas vārtos ieskrēju taisni rokās E., kurš tur stāvēja, spēlēja akordeonu un sveicinot mīļi sauca mani mazputniņu valodas formā, pie reizes jautādams, ko lai man nospēlē. Tad es nedaudz padejoju pie Motorway mazurkas, viņš uzsēja man atpakaļ atrisušo pulksteni, es iemetu viņa ielu muzikanta cepurē pastkarti par pavasari un skrēju. |
|
|
