| #9 The one where C understands some basic shit |
[14. Feb 2018|18:54] |
Eju pa Maskavas ielas klupeno bruģi, pretī skrien trekna žurka un puisis ar uzsistu aci nes savai sirdsdāmai pelēkā papīrā ietītu kaut kādu puķi.
Domāju. Manī tik daudz agresijas. Es dusmojos - par to, ka kāds var likt man justies tik ļoti kroplīgi negribētai, nevajadzīgai, liekai - un tad turpināt eksistēt tajā savā pilnīgi sirreālaja Visumā, kur nekas nav jādara un par neko necīnās. Bet tās ir stulbas dusmas. Ir taču tik labi, ka eksistē cilvēki, kam tā paveicies. Un ir labi saprast, ka dusmojies. Jo tad var sākt palēnām beigt. |
|
|
