| #48 |
[9. Dec 2019|11:28] |
|
Jau tik ļoti biju pieradusi būt kādam tikai otrā, trešā vai pēdējā izvēle, vienmēr atvērtās attiecībās ar vaļējām durvīm, visu to zapti. Nebija grūti vai slikti, bet citādi. Te tā nebūs. Es esmu vienīgā, ilgi, ilgi, tiešām ilgi gaidītā. Pilnīgi bail metas, liekas svešādi. Es? Ko, tiešām? Kā tā var būt? Laikam jau, ka var. |
|
|