[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 100 most recent ones recorded in
zvaigžņu sega's LiveJournal:
| Saturday, May 29th, 2010 | |
| 1:57 pm | Zvanu Dzintaram Tilakam uz "Tirgus laukumu" Ak, kungs, kā sirds lēkā! |
| Monday, May 24th, 2010 | |
| 10:45 pm | Kaut kas atkal tik stiprs un savā vietā. Biju aizvilkusies līdz Vilcei apskatīt rudzus. Saauguši krūšu augstumā. Apbrīnojama ir dzīvības augšupeja! Nu dabūju arī skārda vannu. Ideāla izmēra, lai dārzā saules sasildītajā ūdenī sēdētu, dzertu aliņu un vērotu, kā zemenes zied un oši plaukst (vēlā zorte). Tēvs Lutartos kā traks nopļāvis visu zāli, labi, ka vismaz neapravētajās puķu dobēs vēl varēs ievākt nātres matiem un tējai. Joprojām dedzīgi gaidu, kad mums būs laiva. Plānoju iegādāties divvietīgu telti. Tad es visu saformēšu un uzskaitīšu izklaides iespējas manā rančo, cerot, ka tad pie manis brauks ciemiņi katru nedēļu. Trūkst tur cilvēciskas dzīvības, saproties. |
| Tuesday, May 4th, 2010 | |
| 9:45 pm | Nu, labi, labi. Nemaz jau tik slikti nav. Kopā ar Bobu Dilanu mēs varēsim daudz. Kā vakar lietus sākās zem ceriņkrūmiem, zvaigznēm, tā pilina un pilina. Lija vai nelija, kamēr gulēju, es nezinu. Bet zinu, ka klusumā un lietū man netrūkst elpas. |
| Tuesday, April 20th, 2010 | |
| 12:45 am | man pēdējās pāris nedēļās ir bijusi tā laime un iespēja runāt ar tādiem cilvēkiem, ar kuriem jau sen esmu gribējusi parunāt par dzīvi, laikmetu un darbu. Mēs runājam, runājam.. galvenokārt jau es uzdodu jautājumus ar komentāriem, jo citādi liekas, nebūs par ko runāt, baiļojos, ka varētu nenoturēt uzmanību un man un sarunu biedrim kļūtu neērti vai garlaicīgi..taču tā runājot, lai vai kā censtos, es saprotu, ka reti kuram teikumam ir nozīme, ja tas netiek parādīts ar darbu. Žēl- kad cilvēku satiek, visbiežāk jau sanāk vispirms kopā runāt, runāt un tad, ja tā iegrozās, kaut kādu patiesi DARBU kopā darīt... bet, ja iegriežas otrādi, t.i,tā, ka darbs rāda domu, nu, tad ir klase! Iepazīties ar kādu ekspedīcijā. Iepazīties ar kādu talkā. Iepazīties, ēdnīcā šiverējot. Tur jau cita nozīme visam. Lūk, tādas iepazīšanās man trūkst! |
| Wednesday, April 14th, 2010 | |
| 9:43 pm | "tādas skumjas, tāds krievisks noskaņojums..." Pietrūkst dzīvelīgas knosīšanās pa māju. Katris pa saviem noteiktiem darbiem, tomēr ar kopīgu kārtības, miera, mīlestības un uztraukuma sajūtu. |
| Monday, March 22nd, 2010 | |
| 9:51 pm | vēstule mammai Jau 3. dienu esmu kaimiņzemē. Esmu iemācījusies 2 vārdus - tere un aite Stāstnieku festivāls bija aizkustinošs, veicu daudz piezīmju un aizsāku pārdomas par stāstniecību un stāstu pētniecību. Profesionāli noderīgs pasākums, tā teikt Pa nakti vakar paliku Vīlandē, vietā, kur ir gandrīz tikai koka mājas un viss ir sens, sens. Šodien atbraucu uz Tartu, aizgāju uz 2 filmām, apskatīju nacionālo mūzeju un pakātoju pa vecpilsētu. Ir jūtams pavasaris, jo 1)putni dzied kā traki 2)man ir iesārtojušies, sviloši vaigi no saulītes. Humpalbodē iegādāju mīkstu sarkanu ķelderīti (šito vārdu arī es nesen, bet tā pamatīgi iemācījos Vilcē, tas nozīmē tāds kā džedmperītis, kā ķitelītis), kas saskarsmi ar Tartu un no tā izrietošajiem pasākumiem padara vēl siltāku. Palieku pie meitenes Maari. Viņai ir ļoti mierīga seja un viņa studē teoloģiju un spēlē bungas. Rīt iešu uz filmām un bibliotēku. Jauku dienu! |
| Thursday, March 11th, 2010 | |
| 10:06 pm | Pakavēsimies pie pēdīgā vārdiņa! Rīgā izsmējusies un saplānojusi pulka aizraujošu aktivitāšu pavasarim un vasarai, Jelgavā krietni izstaigājusies, saņēmusi ziņas no māsas, kura jau labu laiku ir siltajās zemēs, izmācījusi puisēnu vāciski par apģērbu, izrunājusies ar viņa vecmammu, kādi kara laikā Jelgavā bij tefteļi, kas dziedāts un vilkts, kura iela bija Brodveja, kura - mauku, izdziedājusies pavasara gavilēšanas dziesmas pie Ineses tradicionālās mūzikas grupā "Inese", netikusi uzņemta Auces autobusā, kas, redziet, Jelgavā nepiestāj, ietieku Dobeles mazautobusā nogurusi, no nepārtrauktās mugursomas rīvēšanās apakšbikses ievilkušās dibenā, zeķubikses gauži noslīdējušas, kājas no savalkātajiem apaviem tā kā dvako, iesvīdusi, elpa ar gluži nesmaržo pēc maijpuķītēm, es braucu un esmu laimīga! |
| Monday, March 8th, 2010 | |
| 11:47 am | Kāda laba dzīve! Gulēt eju agri, ceļos līdz ar gaismu. Mazgāju matus linsēklās. Taisu salātus. Dilles kārbiņā = Bredberija Pieneņu vīns = vasara. Uz veikalu neeju, Rīgā pa lieku nebraucu. |
| Saturday, March 6th, 2010 | |
| 5:57 pm | Redzu sapņus, kuri piepildās un pateicos, ka sliktais neīstenojās sliktāk. |
| Friday, March 5th, 2010 | |
| 1:13 am | Sāta sajūta ir mājās. Kad ienāku, nosēžos un klusumā viss skaidrs - kas ēsts, kas darīts. Sāta sajūta ir rudens asortu burciņā un īpašajos miera apstākļos. Mīl katrs baltu maizes riku, Es mīlu lauku rudens pliku I. Ziedonis. |
| Monday, March 1st, 2010 | |
| 10:19 pm | Lasīt Danti citā dimensijā Nu, ja ne klusa bibliotēka augstiem griestiem, klubkrēslu un kāju galdiņu, tad vismaz kādu glāzi stipra, laba alkohola. Veikalā "z/s "Skujas" " var nopirkt Cuba un šņabi. Ne tik labi. |
| Friday, February 26th, 2010 | |
| 12:02 am | jā, varbūt dzīve iegrieztos citādi, ja gulēt ietu nevis padodoties, bet gan rituāli. |
| Thursday, February 25th, 2010 | |
| 11:51 pm | pūce Starpcitu, iemācījos, kā pūce ir lietuviski - pelėda. Tagad, kad bez piecām pusnakts, ir morāls briedums darīt kādus skolas darbus, lasīties hronikas vai ko. Bet, kas tev deva! Jāiet gulēt, lai varbūt rīt akadēmijā būtu vieglāk. Ziniet, vispār jau man viss akadēmijā patīk. Kaut kas nepatikt sāk tad, kad neesmu izgulējusies, kad cenšos garajā starpbrīdī pasnaust, bet neizdodas, kad vnk esmu miegaina + kad man ir auksti un gribas ēst. Tad sāku kritiski un pragmatiski lūkoties uz pasniedzējiem. Svētdien laikam izvācamies no Dzirnavielas iemistuves. Šovakar tādas jurģiskas noskaņas. Skan rock music un es esmu gatava pakauties, lēkāt pa federīgu gultu, ēst saldējumu, dzert tēju un lasīt jau minēto hroniku vai Danti. Tāda dzīve. Visu uzreiz nevar dabūt, ja apcer nākotni, bet nerīkojas tagadnē. |
| Tuesday, February 23rd, 2010 | |
| 9:36 pm | Tātad, kāpēc no manis vēdī savādas dvakas? Fiziski piedaloties lekcijās, prātoju, kas ir labi un kas nav labi, kas ir nepieklājīga smaka un kas ir publiski pieļaujama smaka. To derētu vairāk papētīt, bet kamēr īsti nezinu, kas un kā, izstāstīšu , kāpēc ar mani ir tā, kā ir: Ļoti iespējams, mani kursa biedri un citi līdzgaitnieki būs ievērojuši man klātesošo tādu kā neizmazgātas slaucenes smaku. Tādu kā slapjas maizes smaku (smaršu). Jā, tas tieši tā arī ir! Vakār matus mazgāju kefīrā un samērcētā rupmaizē. Lieta tāda, ka pagājšnedēļ man gadījās lielas nepatikšanas, pirtī neveiksmīgi lietojot matu eļļu un smalko Baikāla zalīšu šampūnu. Lai izpaliek izklāsts, kā tieši bija un cik liels izmisums mani pārņēma (droši varu apgalvot, ka tas bija sen savā spēcībā nepieredzēts izmisums), labāk pastāstīšu, ko es daru,lai situāciju vērstu uz labu un saglabātu sev dzīvus, īstus matus. Kā jau minēju, vienu dienu pielietoju kefītu ar rupmaizi. Šodien, nupat brālis mani aplēja ar Garo (7%). Mēģināšu kārtīgi izskalot, bet šaubos, vai sanāks tā, ka ne miņas no alus. Tātad, līdzgaitnieki, pieņemiet, ka rīt no manis vēdīs noturīga alkohola smaka. Ja arī šis nesniegs vēlamo rezultātu, kādu dienu.. jūs gan jau esat ievērojuši, kā ož nemazgāts dēlītis, kad uz tā vakar griezts sīpols.. kādu dienu mana galva vēstīs par sīpolu klātesamību. Tādas, lūk, lietas. Šis ieraksts ir informatīvs, diemžēl ne analītisks. Ja gadījumā kāds zina, kas ir labi un kas ir slikti (atminos, ka nesen kāds kungs šādu tēmas pieteikumu jau bija veicis tieši tepat, draugos. Godīgi, man ir slinkums pārlasīt, ko citi viņam atbildēja, turklāt mans jautājums ir sašaurināts, orientējoties uz smakām), tad uzrakstiet! |
| Saturday, February 20th, 2010 | |
| 10:08 am | vai cels mani izglabs? Domaju,ka ja. Kops vakardienas esmu Vilna un te,ka jau te, man ir liels prieks un apbrina par pasauli. Iesu uz muzeju un tad vel kaut kur. V. ir tikpat tuvu ka aiz stura. |
| Sunday, February 14th, 2010 | |
| 9:42 pm | nosaukt bailes vārdā un cīnīties ar tām Man ir bail, ka izkritīs mati. Pirtī notika kaut kas dīvains un tikko, cerot kaut ko labot, matus pamazgāju ar Fairy. Kaut nu, kaut nu, kaut nu viss būtu labi. UPD: Pēc māsas ieteikuma matus izskaloju citronskābes ūdenī. Ir nedaudz labāk. Rīt izskalošu un tad izskalošu citronūdenī. BET KAS TIK MANAI JAUNAI SIRDIJ NAV JĀPĀRCIEŠ! Tieši tad, kad esmu uzveikusi milzīgu, milzīgu, sen nepieredzētu izmisumu (ticu, ka tāda izmēra emocijas manī raisās jogas dēl), mans tēvs palūdz, vai varētu patēlot frizieri un viņam nodzīt matus ar jauno, pa 5 latiem nopirkto matmašīnīti. Tā kā mana māte kategoriski atsakās to darīt, man nekas cits neatliek. Sākumā gāja grūti. Tad tomēr izdevās pierunāt tēvu izmazgāt biezos, jo biezos matus, citādi matmašīnītē sprūda ne tikai mati, bet arī gabaliņi no granulām (mans tēvs ir uz pus slodzi kurinātājs mājā, kur mītam). Vēlāk man nejauši pārbīdījās tas verķis un mati sanāca 2x īsāki, kā sākumā iecerēts. Nekas, nekas. Es lūdzu atvainot, ja visu sabojāšu. Viņš bija gana pacietīgs. Neparasti pacietīgs. Es nezinu, ko nozīmē aizmugures kakla līnija. Kaut ko tur pielīdzināju, bet joprojām nav pārliecības, ka tas ir tas, kas tika pieprasīts. Kopumā viss beidzies normāli - tikai 3 robi, no kuriem 2 ir mani, 1 pats iztaisīja. Tēvs apmierināts. Saka, ka vasarā būs vēl kādu reizi jānomašīnē mati. Man tomēr tas bija pārdzīvojums. |
| Saturday, February 13th, 2010 | |
| 4:29 pm | Nenormāli gribas izkauties jau kopš trešdienas. Vēl dažas stundas un sāksies jaunais astroloģiskais gads. Jāpaspēj izkauties. Jāpaspēj izkauties! |
| Saturday, February 6th, 2010 | |
| 11:55 pm | Mēģinu ātri izdomāt, kā labāk dzīvot. Ātri nesanāk. |
| 9:29 pm | dzīvība notiek! Jau reiz šeit visu gari ierakstīju un izdzisa, tāpēc, uztverdama zīmes, rakstu īsāk. Esmu pārliecināta, ka jāuzturas vietās, kur viss izdodas bez steigas un ar patiku. Vakār biju pirtī, vēl līdz šai stundai glabāju liepas un medus burvību. Biju Pārlielupes bibl. nodot grāmatas, kur man paņēma precīzi 10 reizes mazāku sodu, kā vajadzētu. Ceļš (kājām) turp un atpakaļ (tagad tas šķiet gandrīz vai neticami) tika veikts vai nu ar acīm ciet, vai nemaz, nemaz neko neredzot. Stipri asaroja acis. Saule, sniegs un asaras. Satiku savu vecu draugu Aneti, kura labi zina meža dzīvi un kura domā, kā audzināt no savas mammas slinkumu ārā. Padomā tik, cik stipri, ka bērns tikai un vienīgi ar vislabākajiem nodomiem un nevardarbīgiem paņēmieniem audzina vecākus. ĢEJVM muzejā iemanījos uz izstādi, kur redzētais uztaisīja sirds trīci. Gadījās arī pati gleznotāja pie savām bildēm, pārmijām dažus simpātijas vārdus, galvenokārt par kazām. Gāju uz Suņataku, bet ceļā satiku kādu acīmredzami sievieti no ārzemēm, kuru Jelgavā šodien pamanīju jau 3. reizi. Uzrunāju, ka nesekoju viņai. Sapļāpājāmies, nonācām līdz Silvai (nemaz uz to pusi, kur gāju). Viņa atbraukusi no Vācijas, paskatīties, kur viņas mamma bērnībā dzīvoja. Mamma 22. gadā izbrauca no Latvijas, tagad manis sastaptā kundzīte vārdā Marija raksta grāmatu par savuu dzimtu. Marijai ir laba humora izjūta, labi joko par nāves tēmu. Ir apceļojusi pasauli un nav paspējusi apprecēties vēl līdz saviem 66 gadiem. Taču viņa ir dzīva un gudra. Sarunājām satikties, kad viņa aprīlī atkal būs LV. Iestūķēju viņu autobusā uz Rīgu un grasījos jau atkārtoti uzsākt gaitas uz Suņtaku, kad neviļus, pat nedomādama, ieslīdēju autobusā uz mammas mājām. Atbraucu, ienācu istabā un AIAAIAIAI! ZELTA SAULE riet. Pavadīju viņu ar acīm, līdz nozuda pavisam, lai veiktu mums neredzamo ceļu no rietumiem uz austrumiem. Saule noriet ātri. Un, kad es to saku, tas nemas, nemaz nav skumji, jo arī uzlec viņa ātri. Ātri un pamatīgi, ja iznāk laika pievērsties un brīdi padzīvot kopā vienā gaišā starojumā. |
| Monday, February 1st, 2010 | |
| 5:41 pm | Esmu skeptiski noskaņota pret sievietēm un vīriešiem, kuri par daudz pieprasa. |