| |
[18. Mar 2014|09:16] |
| [ | Skan |
| | Cat Stevens - Where Do The Children Play | ] |
gribēšana un negribēšana
"mans" "es" aizvien ir tēma, un laikam jau vēl būs kādu laiku. Tāpēc šoreiz pēdiņās.
Cilvēka apziņa mainās, bet ķermenis paliek. Tā vismaz liekas.
Jauks vārds pie kristiešiem - izlīdzināties. Tas stāsta, ka "tu" neesi ne augstāks, ne zemāks par pārējo. Tu esi tik pat svarīgs kā viss. Šis vārds ir vēl viena veiksmīga formula centieniem atbrīvoties no pārmērīgā "es" apziņas.
Jau sen nav bijuši šie izlīdzināšanās pieredzējumi man. Bet "es" par tiem 'allaž' atceros. (allaž, tā ir vēl viena tēma, laika tēma, laiks, kuram ir nozīme domāšanā. Un "es" būtu priecīgs, ja 'laiks' manā domāšanā nebūtu.
Bet "es" darbojas. Un "man" liekas, ka man grūti klājas. Ne jau tā, ka pavisam, tikai tai attiecību jautājuma. Jo ir tā, ka nav (drīz nebūs).
Vecum vecā atziņa darbojas, `piedzimis esmu, nomirt negribās`. Kamēr ir tā, tikmēr var rosīties. Pat ja nomirt gribās, kamēr nav izlaists gars no miesas, tikmēr rosīties var. Pat jau rosīties negribas, tik un tā kaut kā dzīve tiek vadīta. |
|
|
