| dienas smagiem soļiem brien |
[1. Jun 2012|08:46] |
Ne ko pateikt. Ne kam būt.
"viss, kas notiek, notiek uz labi"
lai šie vārdi skan, lai nesaprasti skan. Džinkst.
Iepalieku. Neizpildu.
Pagaidām vien prieks, ka ieskaites visas nokārtotas. Tā varētu turpināt.
Tad jau Treniņu plāna projektu... ak. kaut kad. "nākamajā šļācienā" vai kā. Jūlijā, augustā vai kā. Nedeg jau.
Kas gan vispār deg? Tilti pēdējā laikā nedeg.
Kādā jomā gan sirds mana deg? Kas gan zina.
Atbrīvoties no iesīkstējušajām domām par `pareizajām lietām`.
Mani vektori apmaldījušies.
Tūlīt atsāksies darba cēliens.
`domāt drīkstēs mazāk`.
Uz ko tiekties? "savu laimi"? Ja? `nesmīdiniet mani`.
Pagaidām savu ceļu nezinu. Lai mani vadā citi. Iespējams, man reiz apniks, un es sākšu meklēt savējo.
Iespējams man reiz apniks iet, un es apstāšos. "Tepat ir labi" "Ir labi, būs labāk".
Lieta kurā nav bezizejas - attieksme. Maini, kad gribi.
Žēl, ka nepabeidzu laicīgi savus kursus.
Neredzu gaismiņas priekšā (maldugunis?), kas spīdētu, kur doties.
Tad lai man paliek tas viens smieklīgais mērķis. "Sagaidīt 2013, vai sagaidīt vēl šo pasaules galu".
`ko es patiesībā gribu?` mulsums iezogas arī sapņos. |
|
|
