| Pumpuriņi |
[3. Maijs 2012|09:51] |
| [ | Skan |
| | Maria N - I Feel Good | ] |
Man ir prieciņš vīīīī.
Tik vienkāršs - vakar vakarā biju tenisa kortos, situ bumbiņu pret sienu. Tāds prieks. Bērna prieks. Vienīgie, kas vēl bija - 3 jaunieši blakus kortā. Viens treneris, divi bērni.
Esmu izdzīvojis to pēdējo sastrēgumu (darbs, skola, sacensības), gkārt dēļ izgulēšanās, kad nu varēja.
Tagad izguļos cik nu lien. Tas ir pirmais atvaļinājuma uzdevums.
Pārējie vēl netiek plānoti, kamēr šis nav izpildīts.
Šodien dakterīte. es šoferītis. iespējams karatē. iespējams skriešana vai teniss. Bet viss mēreni.
Rīt izbraukšana uz trīsdiennieku. `Kaut ko vajag` tas saucas :) Pagājušā gadā bija 2 sacensības vienā dienā, šogad 3 pasākumi pēc kārtas. Stipro skrējiens 4, Pavasara koptreniņš, Ozolnieku 2. kārta.
Jāplāno, kā mamma vakar teica "kad palīdzēsi sev un kad palīdzēsi mums".
Laukos ir labi. Mīnuss ir tētis, kas profesoriāli rada man neapmierinātību ar sevi. Tāpēc labi ir, ja ir konkrēti uzdevumi laukos, vai [vai ja konkrētais uzdevums ir gulēt zālē]
Pa nakti vēlreiz biju laukos, sapnī vēl vairāk puķu - zilu lielu zvanīņu, ziedēja. Kāds nepazīstams vīrietis devās šautuves virzienā. Sekoju. Apmēram atradām. Viņa bandītiskie nodomi bija sajūtam jau iepriekš. Tāda nu ir šīs dzimtās zemes palīdzība.
(un šitais saucas, man nav īsti ko rakstīt ;) )
Jā, vēl viena lietiņa - 11.,12. it kā sacensības Aizputē. Redzēs kas un kā tur. Iepriekš būtu jāaizbrauc un jāparunā, un tā. Varbūt mans lielais stress atrisinātos par darba vadītāju.
Hmm? Ar kādu satikties? Gan stipro skrējiens beidzas 18tos, gan koptreniņš. Un pēc Ozolniekiem jau es būšu Ozolniekos.
hmm? ko nozīmē tās tēmas nepieminēšana? Nav ko teikt? Viss labi? Viss vienalga? ok. kīp ōn rolling. |
|
|
