Man ir atkal ko teikt? Ir atkal emocijas? Tad jau laikam pāris dienu nebūs skrieti ap 20 km. Pietiek garie gabali. Pietiek ātrumi. Vajag KALNUS!! Man jau ir pieredze, cik maz ir 2 nedēļas. Neko daudz vairs nesaspiest. Labi, ka bija Kalnsētas apļi. Draugi, laikam, vakar skrēja 2. kārtu. Ko es?

Ir domas par dažiem cibdraugiem. Un ar emocijām šķiet, ka tas nepavisam nav slikti. Ka ir domas/jūtas par draugiem. Tā jau pietiekami daudz esmu dzīvojis ar vienaldzību sirdī.

gaisma:) bija sajūta par pieslēgšanos, uz ko neiebildu. Tās laikā bija sajūta, ka uzdots jautājums "kas Tevi dara laimīgu? vai Tu dari tagad to, kas Tevi dara laimīgu?" ir labi, ka kāds pajautā, painteresējas kā iet, kaut tikai manās domās. (cik nu domas ir individuāla padarīšana)

vēl man bija komentārs "neesmu Tevi piedraugojis, bet tā jau ir mana problēma".

mr (ne 101, ne rū) vārda brālis. Kopš kādā (mans izdomājums) drēgnā vakarā (mans izdomājums beidzas) deva ziņu, ļāva aizdomāties par draudzību. Neatceros, vai pats viš tai ticēja, bet man ar šīs parādības izpratni līdz šim bija švaki. Tagad radās kkāds piepildijums jēdzienam draudzība. Ķip - rūpes.

M. ierakstījis tw - sapņa sabrukums. Tas allaž ir kā ir. 

offt: neesmu vienīgais, kas saka "esmu tāds kāds esmu" un esam tādi kā esam.

.D offt. turpinot, tie gan bija mani vārdi, mums iet tā, kā uz to skatāmies. Griķi, manā acē joprojām bij` pozitīvs varoņdarbs. Maratons bij` varoņdarbs , bet nez` kā priekš veselības. Pats par savu "varoņdarbu - maratons" nevar viennozīmīgi pateikt - vai ne- veselībai.

peldoši pāreju pie nākamā temata. peldēšanas maijā kas mani baida ar saaukstēšanos? Nē veselības, kas prasa bargu naudu. Līdz ar to nostiprinās = drūms bizness.

pa naudas taku uz nākamām tās tērēšanas vietām. Ne kompīti, ko viens uz karstām pēdām gatavs atpirkt. Vai devu cerību? Bet mācībām, ar kurām nevedas, un nav kas iestumj. Mazliet jau vedas, bet šķiet (leldes iekš šūpoļu video:) GRŪTI.

Par grūtībām, gribas spēku "nevaru un negribu". Tā laikam ir viena laba lieta, ko man Ome tomēr iemācījusi. Vēl bez apskaušanās. ~doma: "Nav tāds negribu. Kas tas tāds ir? Ir varu un nevaru. Un tad vēl ir šaubas, vai tāds nevaru ir."

Apskaušanās :) Ak naba ga līdz cilvēki. Nu lai tad neraksta pierakstu kladītēs, ka neviens nemīl. Nu labi, lai jau raksta. Bet apskauties, it sevišķi ar pretējā dzimuma pārstāvēm ir patīkami un derīgi.

Es jau kaut ko teicu par treneru tusiņu? 

Ko gan vēl es neesmu pateicis? Ak visas tās iedomas, ko tik es nebiju sadomājis darīt/skatīt šonakt. Teju viss aizmirsts. 

Zem atslēgas? Mana pārliecība par nelabvēļiem/labvēļiem nav mainījusies. °Nesanāca jau tik murgaini, cik sākumā bažījos. Vnk daudz un bez kopējās izteiksmes.

Es vēl kādu `draudzeni` nepieminēju. Es viņu nekomentēju, jo ko gan labu es tur varu pateikt. Tikai pievienoties, ka "man nav laika" nav labais tonis.

Vēl kādu `draugu` arī ne. Kura nodarbe te ir tēmu pasviešana. Man tas nepatīk, jo... :) "Es pēc citu stabules nespēlēju" un nav man aktuālas tās tēmas. P...j, es kožu Vanagu.

Bet mūzikai ir liela nozīme, vēl tagad atmiņā lieldienu koncerta mēģinājums Annas baznīcā. Un domas, kādas paralēles vilkt ar sportu. "Viss ir viļņveidā" Tā Ķīsis treniņu teorijā.

Nepieminētie apvainosies? (ja dievs ir ar mums, kas tad var būt pret mums (un tikai kāpēc "viņiem" vajadzīgs šis jēdziens...)). Kāda nepiedraugota `draudzene` apraudājās. "un es kā uzticamais draugs bimboju tai līdz`" Patiesībā biju iecerējis citu dziesmu, bet ko tu 10 tramvajam padarīsi.

Bet laiks iet, priekš mācībām nekas nav izdarīts. Gada plāns netop. 170h-800,1000h/g.

Rīt es izgulēšos, vākšu gružus kāpu zonā, cerams ne viens. Ļaušu šaut kā pieaugušiem tā bērniem. Gulēšu atkal. Pk Rīga. Sv darbs. Pi miegs, šaut_ļaušana. O. brīva no plāniem. C priekšpēdējā maiņa. Tad vēlreiz Rīga, kurai nekas nav jāmainās. Tad Pi pēdējā maiņa. Tad atvaļinājums, kurā.... uhh :) Sports, mācības, lauku darbi, ?ceļojums, ?NRM. Kas vēl? Peldēšana, kas visam iepriekšminētajam pārvelk treknu bet blāvu svītru?