| |
[29. Feb 2012|10:42] |
Šī diena ir , bet varbūt arī labi, ka tā.
Būšu mazliet izkāpis no nemitīgā skrējiena.
Pie dakteriem neiešu. Man to nevajag. Par sirdi.
Mācīties grūti, un šķiet neko daudz neiemācīšos šodien par anatomiju, kurā sestdien ieskaite.
Skriet gribās un negribās. Izsverot slodzes, un to, cik skiešanā man to bijis maz, tagad nevajadzētu uzreiz skriet vēl, jo ir skriets vakar, aizvakar.
Tāda nezinu, ko gribu diena. Un, saprotams, ka pamācīties nevar. Radās spīdoša doma. Bet nē. Varētu pazvanīties, patraucēt meitenēm dzīvi.
15:37: Tāpēc, ka nevaru iemācīties, ko vajag garastāvoklis nokrita pilnīgi pie grīdas. verī bad.
Ak šī anatomija.
15:55: ir mazais ārprāts. Pārāk uztraucos.
18tos bērni šaus un tas arī viss.
Rīt darbs.
Piektdien braukšana uz kursiem.
Esmu galīgi garīgi noguris. |
|
|
