| Par vsk noskrien, tikai ne vsk noskrien līmenī. |
28. Feb 2012|22:08 |
Sena puspatiesība/joks vēsta:
-Esi slims?
-Esi ārsts?
Ainīc rakstīja:
Jā... un vēl, ja par katriem noskrietiem km maksātu naudu tad to vien darītu kā skrietu un skrietu :)
Savukārt... "Ja par katru pateiktu vārdu nāktos maksāt, tukša runāšana ātri izbeigtos."
~šķiet viena pāris gadsimtus sena ļurkstētāja atziņa.
Ar arle šis tas skaidri nav kārtībā, bet ko lai iesāk? Viņš pavisam nav girts. Bet tāpat viņš gudrs netaps :) Ir skaidrs, ka šādu raksturu var veicināt ARĪ kādu konkrētu vielu trūkums organismā, bet kurš pateiks kādu... . Un pat ja pateiktu, nenoticēs taču.
Es mazliet sapratu to, ko sāku novērot jau pagājušā vasarā noskrien forumā - Pļāpāšanu. Ka padodiet tik tēmu, ko pateikt atradīsies. Tas, saprotams, degradē. Bet... parunāties taču gribās. Ko darīt gan es nezinu. Ko tu darīsi, ja cilvēki sevi nedisciplinē.
Tam paralēli, manuprāt, vērojama vēl viena lieta. Forums pēc tēmām (virsrakstiem) ir baigi kvalitatīvs un nepiegružots. Bet šajā nozīmē gribētos teikt - sterils. Un tas nozīmē, ka kāds (t.sk. es), kas gribētu, ko "vieglāku" palaist tautās (papūst pīlītes), to nedara. Tā paši sevi apzogam, bet ko darīsi, ka zelta vidusceļš ir tik šaurs.
Patiesībā arles negatīvisms mani stipri kaitina. Gribas teikt "TU STULBS ESI!?" (lielie burti - kliegšana)
Ja par mēneša noskrienieša titulu (kuru šomēnes man izdevās uzminēt :) :) :) ) Tad domāju tā "apakšvirsraksts" ir "Mēneša iedvesmotājs", jo runa jau ir par šo netveramo kategoriju - iedvesmu. Par labajiem stāstiem. Veiksmes, cīņu, neatlaidības, nepadošanās stāstiem.
Vēl man jāpadomā par Leldes pieminēto "Tu parādies katrā trešajā titulbildē". Tam, iespējams, vajadzētu mainīties. Ne jau tāpēc, ka man nepatīk redzēt sevi savas mīļākās mājaslapas galvnē, nē. Vienkārši tāpēc, ka dabiskā kārtā citi kļūst aktīvāki. Katrā laikā savi aktīvie. Un "ir jāprot aiziet" :D Runāju kā patiess veterāns, ne? :) Bet kaut kādā nozīmē, interneta laika skaitīšanas nozīmē, tādi arī mēs, kas bija sākumā pie šī klubiņa, arī esam.
Ar smaidu atceros Ozolniekos elie pieminēto, ka viņa ļoti vēlas būt titulbildē. :) Labi, ne titulbildē, bet skaistā rakstā viņa iekļuvināja sevi.
Un ja jau, tad jau. Man joprojām šķiet, ka traumu daudzums noskrieniešu rindās ir pārāk liels. Un tas ir saistīts tikai ar "nemērenību"! Pievienojos Noveičukai par pārāk vieglprātīgu attieksmi pret maratonu, arī pret pusmaratoniem. Tās programmas ir MINIMUMU MINIMUMS (kā teica mana fizikas pasniedzēja Jemberga).
Tas notiek savstarpējās uzkūdīšanas dēļ. Nav šaubu, ka arī savu neprātu (1. maratonu) skrēju, jo bija nogurdinājusi Mošķa "zvanīšana" (es nedomāju pa telefonu, es domāju nemitīgu atkārtošanu). Starp citu jā, tas noteikti ietekmēja manu sirdi uz slikto pusi.
Lūk tā, nebūsim vieglprātīgi un šādus tekstus burkšķēsim klusi pie sevis, nevis iekš noskrien :)
Šis "garadarbs" netika noskrien forumā, jo... mani pārprastu, nesaprastu. Un šīs jau ir tikai gaudas un uzsaukumi, te nav risinājumu. |
|