| |
[27. Nov 2011|05:30] |
Mērķis ir... justies labi. Grūti iebilst.
Kur lielā vētra? Tāds 25cinieks vien ir. Būs labs, redzēs uz ko būsim spējīgi.
Varētu jau fiksi, fiksi noskriet trūkstošo piecīti un dienas 3 priecāties par 200kmpa30dienām. Būt vakar brīvdiena, tad jau vakarā nebūtu nocieties un piebeidzis tos 200. Izdarīšu? Vajag? Kopā? Nea.
Vēl reizīti paņēmu rokā grāmatu “Domā. Neatvairāms ievads filozofijā” Atšķirībā no pirmās reizes, uzreiz pēc pirkšanas, tagad tīri pat lasāma. Ne tik daudz aiz jaunu atziņu gūšanas. Kaut gan varbūt arī tas. Vairāk aiz atšķirīga viedokļa uzklausīšanas. Tās visas Dieva ir/nav būšanas un daudzas citas klasiskās rietumu mocības visai nesaista. Izglītojos bišķit. Smaidu drusk`.
Ko tālāk ar skriešanu? Drusk jāpiebremzē. Tie ceļi aizvien pustukši. Mazliet iesāpējās kreisais vakarnakt “brīvgaitā” t.i. neko nedarot. Iekšpusē.
Ko tur liegties, mazliet jau doma zib “ja nu aizskalo”. Bet... Nav ko “mīzt”. (diez kā jūtas mana zemapziņā (un kas tā vispār ir)) Lai sirds muskulis iztur, pārējie lai pieskaņojas. |
|
|
