| Sigulda Aizrauj! |
[16. Okt 2011|08:40] |
Ievadīju Sigulda Aizrauj!
Izvadīja:
Šis ir tavs 112. skrējiens šogad. Apsveicu!
Sasniegumi
Pašreiz šī nedēļa ir piektajā vietā tavos vienā nedēļā noskrietajos kilometros. (50.6km)
Jauns rekords vienā gadā noskrietos kilometros - 964.3km. Iepriekš bija 959.2km.
Piedzīvojums pagāja vienā kuiļa rūcienā. Tā kuiļa, kurš šodien, piemēram, nekrita zem manas lodes, bet muka no citiem medniekiem.
Kruīzkontrole ir viena burvīga lieta ceļojumos, jūtami samazina nogurumu. Ir starpība polo vai volvo 960.
Šī diena sākās 5:45, beidzās ap pusnakti. Mājās pārrados pēc desmitiem, tad vēl kamēr atiet no sakrātā saspringuma.
Dienas teiciens:
-Kur tu esi?
-Man ir labi. :)
Laiks mūs saudzēja. Paguvām iebraukt Alfā ieēst zupu un pankūku. Padzēries gan biju mazliet par maz, bet to kompensēju ar mazliet vairāk padzeršanos katrā dzirdināšanas punktā. Priekšpēdējā gan izkrita glāze no labās, mazliet nosalušās rokas. Pēdējā dzirdināšanas punktā paņēmu enerģijas dzērienu un iztēlojos, kā enerģija ieplūst manās dzīslās :)
Sacensību sāku no pēdējām rindām. Sāku lēnāk. 2. aplī Didzim un Aivaram teicu, ka noķeršu viņus, uz to gan nācās pagaidīt teju vai veselu apli. 3. apļa sākumā minikin mudināja noķert Anduli. Šoreiz varēju atbildēt daudz cerīgāk kā Liepājā, ka noķeršu arī Didzi un Aivaru. Pa ceļam apdzinu arī kādu mazāka auguma smilšu krāsā tērptu jaunieti, kurš kilometrus 3 pirms finiša mani noķēra un uzsāka sarunu, patīkami. Labi, neliegšos, padīkami arī viņu apdzīt pa dažiem metriem finišā, bet tā jau tikai tāda odziņa uz tortes. Turklāt rezultātu tabulā mums ierakstīti līdz sekundei vienādi rezultāti. 1h36:42
Noķerot Aivaru un Didzi domāju, ka tālāk tiekties nav kur, bet šie mudināja noķert Aivaru703 un atgādināt par alu. Piekritu, ķerot domāju, kā lai to pasaku :) Izdomāju, jāsaka tā - vīri teica, ja labi pastrādāsi, dabūsi alu. :) (oriģinālais "ja nepagaidīsi mūs, nekas nebūs, alu nedabūsi")
Finišā apkampāmies ar Aivaru, uz atvadām ar Ingu_K, sirsnīgi. Finišā apmainījāmies ar tel. nr. ar Juri no Gulbenes un atvadījāmies. Ieēdu putriņu un gāju atsildīties. Tā kā uzberzta bija neliela tulzna, tad gāju basām, par ko daži šausminājās. Man kaut kāda pietāte vai nezinu kas pret Angesi, tā kura Dainas māsa. Vārdsakot redzējušies esam, bet sveicināties negāju, atkal. Kārtīgi laikam neatsildījos, vai arī esmu kārtīgi skrējis, jo vēl šīs rindas rakstot ikri ir tādi cietāki, piedzīti.
Pārģērbjoties pirms starta apzinīgi uzliku pulsometra siksniņu, gāju iesildīties, tikai pēc tam, kad jau mantas nodotas, attapu, ka pašu pulsometru ta neesmu uzlicis, Tā piesēju pie ģērbtuves dzegas jostiņu un skrēju savu otro, pēc paša pirmā, pusmaratonu bez pulsometra.
Tā sagadījās, ka netālu no manis stāvēja meitenes. Tā kaut kā mēdz gadīties :) Es piegāju klāt, sāku uzrunāt. Jāsecina, ka eees likās līdzīga Lady-Di. Pēc atgādinājuma par pīrādziņiem, uzzinu, ka krāsnī gaida ābolu kūka. Ābolu kūka izrādās stiprāka un es nespēju atteikt :) Vainas apziņa manī neturās ilgi, par to ka "Liepājas zvaigznītes" divi stariņi paliek pie apbalvošanas. Galu galā, kādam tak jākāpj uz pjedestāla, kādam jāaplaudē.
Jūtos kā laimes luteklis, ka esmu uzaicināts ciemos. Esmu vinnējis loterijā lidojumu :) tik ne ar gaisa balonu, bet tāpat. Tik garšīgas pusdienas! Piparmētru tēja. Zupa ar pupām :) Ābolu kūka. Lasis. Uzkodās fotogrāfijas.
Šeit arī vieta pieminētajam dienas citātam, te jau arī mājupceļš. Puspiecos izbraucam, piestājam Bikstos, pusdesmitos Liepājā. Desmitos laukos. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}