| smaida |
[26. Jun 2011|20:50] |
| [ | Skan |
| | z-scars-pirmoreiz | ] |
uz darbu ar velo, pirmo reizi.
atpakaļ 1. reizi braucu pa veloceliņu.
Cilvēki smaidīgi
vai nu mani ieraugot, kas maz ticams, tik spocīgs jau nebiju, kaut formā un bez turēšanās pie stūres braucu.
vai tāpēc, ka iepazinuši kustību prieku, tas drīzāk.
Kā savādi sanāk. Visi sāk "panesties" uz skriešanu, kad man jau tūlīt "pirmais perējums" būs pāri. |
|
|
| līdz liepājas pusmaratonam .. dienas |
[26. Jun 2011|21:53] |
vēl 2 nedēļas ko "dot virsū".
Virga ~5atkārtojumi, tempa skrējiens -8km, spēka treniņš.
he, nav nemaz tik daudz, kas jāiespēj.
Kilometrāža gan draudīgi maza, bet nu. Laikam viegli nebūs :)
Krīti! 1h30, krīti! :)
šodien vārgu darbā. Vakarnakt, kad pamodos bija sarunas ar ķermeni, runājāmies, saslimt vai nē. Es pā parasti teicu, ka nevajag :) Viš teica, ka tad jāpiebremzē, jāpaguļ pienācīgi. Tāpēc - ar labu nakti.
9 stundas nogulētas un vēl miegs acīs. Miegs būs līdzējis. Bet visi rumpja muskulīši vēl joprojām sāp.
Sapņoju visādus nieciņus, beigās gar mežmalu, Susurs līdzi, kaimiņu suns pretī, virsū viņam, bet neko tā, kā nekā, laikam jau skaitās tētis.
Krampīšu teorija turpinās. Man joprojām daudzi aivērti krampīši. Tās ir neatlaistās emocijas.
Ar meiteņu būšanu tik vien kā vakardienas pārdomas, ka šo dzīvi īsti nevar dzīvot "pārāk skumstot", tas ir kā ūdens renctelē palaižot rokas vaļā - iet strauji, strauji uz leju. Ar gribēšanu nekur nevar tikt, bet palaist un pateikt, man neko nevajag, nekas nebūs nedrīkst. Šķiet ir jau mēģināts. Var jau mēģināt vēl. Varbūt uz laiciņu, uz karstāko vasaras laiciņu, kad meitenes viskairākās.
[kairs - Tāds, kas patīkami satrauc; pievilcīgs, valdzinošs; tāds, kas rada iekāri.]
Nezinu kāpēc, nezinu vai tā tiešām darīšu. Varbūt. Uz laiku. (I.Z. nekas nenotiek uz īsu brītiņu) |
|
|