Iztaujājis bezpajumtnieku, vai nelieto narkotikas un nedzer, saņēmis patiesu, noliedzošu atbildi, iedeva naudu, maizi un uzmundrinājumu. Tāds ir mans mīļotais vīrietis.
Un tam bezpajumtniekam ir nepilni 20 gadi!

• Īstā kārtība mājā ir, kad esmu viena. Katrai lietai sava vieta, un tās paklausīgi gaida, lai būtu pa rokai. (..) Un gaidu ciemiņus. Viņi atbrauc, sajauc manu kārtību un aiziet, neredzējuši, ko gribēju rādīt.
• Reiz gribēju vecā loga vietā izcirst lielu un plašu, no grīdas līdz griestiem, lai piegaismotu pēdējo stūrīti. Viss būtu redzams tiklab uz āru, kā iekšpusi, pat mājās neienākot. Nekādu noslēpumu.
• Savu māju es apgaismoju ar puķēm. (..) Ziedu vāles laismo kā milzu sveces. Ziemā kalla izkar baltu lampionu, tikpat aukstu kā sniegs aiz loga. Tomēr gaismiņa tumšajā laikā.
• Man nepietiek saulrietu. Katrs ir dramatiska glezna, kas nekad neatkārtojas, lai gan sižets viens un tas pats - šķiršanās. (..) Man nepietiek laimes. Tā ir kā veca māja: kamēr vienu galu atjauno, otrs jau brūk. (..) Man nepietiek nakts - rīts to izdzēš par agru. (..) Man nepietiek mīlestības. Katru dienu to meklēju tavās acīs un ... neticu.
• Lilijas izliekas šķīstas, kamēr tajā lūkojos. Līdzko pieskaros - brūnie ziedputekšņi pielīp kā sodrēji gan manai rokai, gan pašas ziedlapām. Vai tā ir aizsargāšanās, ziedojot balto cēlumu? Bet varbūt steiga, ar kādu meitenes metas pieaugušo kārtā?
• Nezāles ir tikpat cienījamas kā puķes un dārzeņi. Varbūt vēl vairāk. Jo spēj augt bez kopšanas, lološanas un apgādāšanas.
• Ja gribat apkrāpt malēnieti, tad runājiet par cēliem nodomiem - noticēs.
• Ticu, ka arī no nekā kaut kas var rasties, citādi pasaulē nebūtu brīnumu.
• Un ko viņš caur adatām gribēja pateikt? Parasti mēdz runāt caur puķēm.
  

Kā man patīk eži. Skaisti un apbrīnojami dzīvnieki.
Uz viņiem skatoties, manī ir miers un prieks.

Laiks ir nu pa puķu lejām
Sārtas rozes pušķos plūkt,
Laiks no meitu daiļām sejām
Debess saldo medu sūkt.

Ievu zaros lakstīgalas
Mēness naktī krāšņi dzied;
Rau, pie klusas upes malas
Meitēns klausīdamies iet.

Ņem man klāti, daiļākajā,
Skūpstoties mums ausīs rīts;
Zvaigznēm segtā debess mājā
Mīlestībai košais brīds.

Lūk, jau sēžam apkampušies,
Karsti pukst pie krūtīm krūts,
Saldos sapņos gremdējušies -
Aizmirsts dzīves liktens grūts!

Lakstīgala ievas zaros
Dzied, un žēli skan tai balss.
Austrums sarkst jau saules staros:
Pienāk saldiem sapņiem gals.

/ E.Veidenbaums /

Man tuvākās haiku.

Atmetis domu
Nozākāt kādu -
Nolobu zirni.

Ejot tajos iekšā,
Joprojām iekšā kalnos,
Joprojām zaļajos kalnos.

Divas acis,
Kas atveras pasaulei,
Atveras sirdī.

Cik skaists ir mēness!
Skatos uz to viens
Un eju gulēt.

Man garām
Aizlido putns,
Aizlido klusējot.

Nagla -
Nepareizi iesista,
Saliektu kaklu.

Atskatos atpakaļ -
Pat manas pēdas ir pazudušas
Piekrastes smiltīs.

Avota tumsā
Es beidzot ieraudzīju
Savu seju.

/ Hosai /

Esmu piecēlusies kopš 23 pāri pieciem. Un jūtos lieliski. Vienmēr patikuši agri rīti. Laiks sev. Laiks Visumam.
Ja būtu jāceļas tagad (laikā no septiņiem līdz astoņiem), tas būtu nežēlīgi, jo tad man ir grūti piecelties. Nezinu, kāpēc.

Agrs rīts.

Jasmīna tēja.

Būt gudrai un seksīgai nav grūti, jo tas ir dabas dots. Grūti ir iemācīties būt iecietīgai pret dažādiem sīkumiem.

Auksts sarkanvīns.
Lieliski!

Pagājušo ceturtdien es biju ļoti, ļoti laimīga.