ar ko gan būtu izskaidrojams tas, ka šobrīd mana ķermeņa masa ir par četriem kg palielinājusies, kopš brīža, kad to konstatēju iepriekš - no rīta, nekavējoties pēc pamošanās, ja ņem vērā, ka šīs dienas laikā neesmu ēdusi itin neko, ( nemitīgi atradusies fiziska procesa aizgrābtībā, jā, arī neskaitāmas reizes lavierējot no pirmā uz piekto, lai transportētu velosipēdu ! Pasivitāte un kusla dzīvības imitēšana televizora šķidrālkristālos tiek izslēgta ! ) Un šķidrums uzņemts tādās devās, kas sen kā fizioloģiski pārtrādātas iztvaikosanas procesā.
Katrā ziņā, tas pat vairs īpašu diskomfortu neizraisa, jo zinu, ka pienākot rītdienai, tā būs normalizējusies savā sākotnējajā punktā , šādas svārstības mēdz būt sistemātiskas, bet 'migrējošais' svars iepriekš nekad netika pārsniedzis 2 kg atzīmi - pie šādiem pašiem - anorektiskiem nosacījumiem !

Izrādās, ka esmu pavedinājusi vasaru to iegūstot daudzkārt pirms laika, par agru ar kailām kājām staigājot negatīvie lādiņi novadīti, steigā pielaikotas kleitas pusaizpogātās kabīnēs, par ātru brists pazemes avotos, jo nu vairs nepiesmiet, par dziļu esmu iespraukusies šī gadalaika necaurlaidīgumā.
Domāju, ka itin nekas nav nepatīkamāks par miega un aukstuma izjūtām ziemā un nomācošo kakla skriemeļu slēpšanu stīvās apkaklītēs, kā izrādās, šīs, kā tik tikko no katorgas kādā pustuksnesī, pavisam jauniegūtās sajūtiņas, ir daudzkārt drausmākas - elpoju putekļus un esmu pelašķu pelēka asfalta krāsa uz netīriem šīfera jumtiem.
kā šādos apstākļos, lai vizinās ar sabiedrisko ? kā jūtas smēķētāji ?
šādi es negribu ne dzīvot, ne mirt

negaisi ir visklusākās naktis
starp zenīta sauli
kādā ekvadoras salā
polāras sirds neaizskaramām krūtīm
citu rītausmu ekvatora apžmiegtā viduklī
un pieneņu spārēm,
kas vējo uz atvasaru

dūmakas tvans
atsauktos beztelpas vārdos
kur skumt nozīmē elpot
nopulē rūsu,
kas nepieder glāstāmu kaķpēdiņu vasarām
sērēt ir smagums
tāpat kā sērst,
asins sīva
zinu un turpinu sūrstēt
esmu negatava ķirša liesa

nedrīkst dvēseli aizāķēt ligdzbēdža spārnos
kaut ļoti gribas
izģērbtu, aizmigušu sevi
redzēt lidojam

mūžība laikā dzen dzīvi
starp salauztu spēju lādiņiem
izlokās zibens
gaisa ziedos
un manī
skaties
nāku no uguns
bet esmu gaisma
lai spētu būt maigāk