manas dzīves šī brīža saldsērīgākā problemātika visai atklātā veidā slēpjas nespējā sadalīties, ja es Jūtu, tad tā, ka pār mugurkaulu kaut ar ziloņkaula rīvīti, bet tādā fluidiāli apgarotā stāvoklī, kādā esmu šobrīd, es pati, kur nu kāds cits, uzskatu par grēku ierobežot savas mīlestībiņas un vadīties pēc tīrās prāta kritikas, kompromisu tajā nav, stāsts nav par racionāli izvērtētu savienību, bet dzīvi - mīlnieku, mīlnieku - dzīvi, zem kuras apmēriem, kaut sagurstot no reibuma inerces, tomēr ir jāvar, pats galvenais - jāgrib, gan kailiem pērkona negaisā pāri latvāņiem gulties, gan zaļus kastaņus uzturā lietot, un uztvert tos par delikatesi un eksluzīvu dzīvesveidu kā tādu vispār, ja reiz citas alternatīvas jūtu dzīves izkārtojums nepiedāvā, galvenais ir ledutiņu saplūšana, par spīti visam kopā gribēt būšana, iecirsts papēdītis pārvarīgā varēšanā

visas šīs iepazīšanās ceremoniādes ar mani notiek tādā kā īsformātā, iesākumā ir impulss, kas nosaka domu koordināciju un jau paredz attiecīgo notikumu diskursu un secīgumu ( tādēļ īpaši nenākas vilties tad, kad uzstādījums, kas beigās, iespējams, varētu izrādīties pārmērīgu ambiciozs, noveltos no augstumiem un pārsveltos pašai pāri kā uzblīdis un smags kautķermenis, žņaudzītu un izrautu no krūtīm elpu kā šaurs krinolīns )
varbūt kristīgās sakralitātes rožu kronis līdz fizioloģiskajam šķīdumam sadzēlis manu morāli, jo tā paģēr to, ka fiziska tuvība ir abstrahēta beznosacījuma vienošanās par ilgtspēju, pat tad, ja tā ir, būtu un paliktu, tikai kā zemapziņas dobītes dīgsna

būtiski ir savas piederības nevis pārcilāt no vienas atrašanās uz nākamo, bet gan, nezaudējot pamestību, kā uz ešafota, tā vienkārši pacēlājā no dienas uz nākamo, radīt tādu dzīves preci, kas neizsauc nedz pašas izsmieklu, nedz līdzjūtību, jo labāk, ja šādas apliecināšanās neizraisa tādas pārvērtības, kas nomētā ar žultsakmeņiem vai liek pašapaziņai sildīties venēcijas zīdā, ziniet, tādu kā antibakteriālu Ag piešprici ( spīdumu smalkumos ) it visā, lai necilākais nomestu noskretušo vizlu un atslāņotos, kļūdams nesasaistīts, tādēļ, tik bīstami starojošs un brīvs