daiļliteratūra kā "fantāziju darbinošs instruments" ir tikai viens niecīgs šī (dl) jēdziena atzars. Ļoti svarīgs, protams. Bet kā jau teicu ne vienīgais. Un Markesa darbos noteikti ir daudzumdaudz citu dimensiju, kuras var uztvert tikai diezgan precīzi saprotot valodu - tieši kā fantāziju atklājošo instrumentu (ja drīkst lietot tavu terminoloģiju).
hmm, un filma "Elephant" tik tiešām ir uztverama pilnīgi mierīgi bez teksta (tā tur ir ļoti maz un tas pats ļoti parasts), jo filma, manuprāt, ir veidota, lai iedarbotos uz skatītāja vizuālajiem receptoriem, nevis dzirdes/teksta uztveres aparātu.
priekā! :>

(Reply to this) (Parent) (Thread)

elephant nebija veiksmiigs piemeers. taapeec teicu "p., - piemeeram"

bet par citaam dimensijaam - pastaasti, kaadas veel dimensijas ir dailjliteratuuraa bez "izklaides" elementa. "izklaide", domaajams, ietver kaa smieklus taa asaras.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ai, gari un plaši stāstīt ...un lasot grāmatu (it sevišķi Markesu) tu taču pamani tādas "dimensijas" kā vēsture, ģeogrāfija, sabiedrība (tās slāņi), pats autors ...vai ne? jo labāka daiļliteratūra jo vairāk tu vari savilkties informācijas, izklaides, psiho-mixo utt. vielas.
un paņem papildus kādu lit. kritikas grāmatu...un kļūsi par Laru Kroftu ar visa kalibra ieročiem lit.laukā.
par filmām domājot, piemēram sliktā audzināšana (bad education) būtu cita filma, ja to skatītos dublētu (aristokrātiski)angliski nedzirdot spāņu oriģinālo šļupstēšanu.

(Reply to this) (Parent)