|
Nov. 9th, 2004|06:01 pm |
daiļliteratūra kā "fantāziju darbinošs instruments" ir tikai viens niecīgs šī (dl) jēdziena atzars. Ļoti svarīgs, protams. Bet kā jau teicu ne vienīgais. Un Markesa darbos noteikti ir daudzumdaudz citu dimensiju, kuras var uztvert tikai diezgan precīzi saprotot valodu - tieši kā fantāziju atklājošo instrumentu (ja drīkst lietot tavu terminoloģiju).
hmm, un filma "Elephant" tik tiešām ir uztverama pilnīgi mierīgi bez teksta (tā tur ir ļoti maz un tas pats ļoti parasts), jo filma, manuprāt, ir veidota, lai iedarbotos uz skatītāja vizuālajiem receptoriem, nevis dzirdes/teksta uztveres aparātu.
priekā! :> |
|