Tamias Striatus - Par celšanos

Pēdējā laikā esmu pasākusi celties rītos agri un iet gulēt laicīgi. Novērojumi apstiprina ajurvēdas tēzes par diennakts laika sadalījumu atbilstoši došām, kā rezultātā visvieglāk piecelties esot līdz sešiem, un pēc tam jo vēlāk mostas, jo rīta cēliens grūtāks, pats cilvēks niknāks un organisms vājāks, attiecīgi mans modinātājs ir ieprogrammēts uz pieciem piecdesmit piecām neatkarīgi no nedēļas dienas, un esmu ar šo ritmu pagaidām ļoti apmierināta. Tiktāl par mošanos.
Ar gulēt iešanu ir sarežģītāk, jo pēc loģikas tad vajadzētu ap desmitiem kādiem iet gulēt un ap tikiem arī sāk nākt miegs, bet, piemēram, sociālie pasākumi bieži ap desmitiem tik mēdz sākties, ap tikiem blokmājas kaimiņi skaļi ieslēdz televizorus un draugi no citām laika joslām parādās onlainā, līdz ar to laicīgi aiziet gulēt ir sarežģītāk nekā laicīgi piecelties. Un tomēr agrajiem rītiem ir savi plusi:

- rīta cēliens bez steigas,
- var mierīgi uzgatavot un paēst brokastis, un nomazgāt brokastu traukus,
- var mierīgi mazgāt matus, nebaidoties saaukstēties, tūlīt skrienot laukā,
- palielinās iespēja izbraukt no mājas pirms sastrēgumu sākšanās un darbā ierasties laicīgi,
- tīkams klusums no kaimiņu dzīvokļiem,
- internets no rītiem ir nesalīdzināmi ātrāks kā vakaros,
- ir laba un mundra sajūta un, šķiet, patiešām vairāk enerģijas, pa dienu lēnāk nogurst,
- ir laba sajūta, ka izdodas disciplinēt sevi un ievērot kaut kādu nebūt ritmu.