Quem deus perdere vult, dementat prius

Pāris stundas pirms atgriešanās skarbajā Rīgas realitātē saņēmāmies aizbrist līdz jūriņai. Nu tāāādi vēji, tāādi... Mola jūras gals pārvērties vienā lielā ledus blāķī, bet tādā skaistā, apaugušā visdažādāko izmēru un formu lāstekām, kas, pateicoties fantastiskā augstuma viļņiem, ar katru mirkli arvien pieaug apmēros un skaitā. Aiii, varētu mūs te ieputināt līdz pavasarim. Sēdētu pie plītiņas, mestu pa vienai pagales iekšā un skatītos, kā tās apbrīnojami ātri pārvēršas melnos ogļu ķēmiņos. Baudītu piparmētru tēju vai karstu kakao ik pēc katras pārstundas, jo "siltums nāk no iekšām", izlasītu visus grāmatu plauktus, uzbūvētu vismaz 14 sniegavīrus - pa vienam katram izlaistajam gadam.

Eh, tā vietā gaida divstundu ceļš atpakaļ ciivilzācijā...