budža domēnu vācelīte

Cik labi, ka kaads uzraksta un sakomponee tekstus un melodiju, kas virza, tonee un izgaismo manas sajuutas. Nu ko lai es tur veel piebilstu? Dod, Dievinji, dodamo, es sanjemshu njemamo. Kad ir noskrubeets un noberzts liidz paarlieciibas zemaakajai robezhai, tad atliek tikai ticiiba un paljaaviiba. Pasiiva paljaaviiba. Kursh bija tas, kas teica, ka vieniigaa taisniiba gan par priekiem, gan beedaam ir taa, ka neviens no tiem neturpinaas muuzhiigi?
Nu, lai notiek! Izklapeets ir tas miltu maiss - necila lupata karaajas. Laiks griezt laiku uz otru puse.
Ko tas noziimee - "vai ir veerts"? Kas vispaar ir "veerts"? Kas ir "neveerts"? Vai "dziive" ir ilgi vai neilgi? Meerkjis un virsmeerkjis? Ko es daru? Ko es daru? K o e s d a r u ? Taa kaa taa speeliite, kur atvelk atsperiiti un tad shauj pa bumbinju, un bumbinja lido un skrien un shaujas pa ieprieksh ieziimeetaam trajektorijaam. To vada un raida taalaak atsitieni pret dazhaadaam virsmaam. Vairs nav izveeles. Un taa liekas, ka es iesaistos shejienes bumbinjas speelee. Piemeeram, vai es veel varu tikt laukaa no "nauda un taas noziime dziive"? Vai man veel ir teikshana? Ir? Nu, luudzu, es tachu ljoti skaidri atceros dazhas no taam domaam, ko domaaju, kad man bija padsmit. Es tachu veel joprojaam taas domaaju! Vai domaaju? Es nezinu. Man ir beedas. Es negribu lepni jaat. Es tachu n e g r i b u lepni jaat. Vai es vareeshu pateikt "nee" jebkuraa briidii, kad vien sagribeeshu? Vai arii tam ir deadline? Varbuut es driikstu aizmaldiities arii citur? Un vienalga vienmeer gribeet kaa to virsmeerkji siltu sauli novakara pusiitee.

You can have it all, you can. But not at the same time

2.augustā lidoju uz Nīderlandi. No Mājām uz mājām. Lielais burts vēl tomēr ir jānopelna. Sākšu mācīties. Arī bail.
Vispār - love life.

You are the most beautiful thing I have ever seen. I'm in love with you.

do you know that every day I like you even more?

sēžam, rijam cūkgaļu. joris savu aprijis un pēkšņi nobučo mani. es: kas ir?! manu cūkgaļu gribi? joris: no, I just realized how much i like you.

gulējām ar pusi uz matrača un pusi uz grīdas un skatījāmies viens otrā. es vislaik smaidīju. it par visu.

"Being deeply loved by someone gives you strength, while loving someone deeply gives you courage." - Lao Tzu
Tieši tik maz un daudz man vajadzēja, lai sāktu rīkoties, lai varētu rīkoties, lai atkal justu dziņu, spēku un varēšanu.
Es biju piemirsusi, cik forši ir, kad IR. Kad pie detaļām, sīkumiem un pagaidām arī lietām pa lielam varu teikt: IR! ahhhhhhhhhh
Un vienkāršākais teksts ar "Ik wil je zien" liek trakot!!!! Ak, mans dutchman :*

es vnk gribu te ierakstīt, kamēr nekas nav mainījies nevienā virzienā, cik ļoti man patika ar joris sarakstīties un vispaŗ mūsu mistiski maģiskā satikšanās un kopā būšana. neko, neko, it neko neanalizēju. vnk TAGAD patīk TAGADNE. kviiiiiiiiiiiii

"I can be changed by what happens to me. But I refuse to be reduced by it." - Maya Angelou
šito man savajadzējās papildināt - tas, ko es tagad daru, Lelde, mani tiešām "nemazina", lai arī cik dažreiz (bieži pēdējā laikā) man tas neliktos (un tad es palieku bēdīga). šis vnk ir flat (un varbūt arī nemaz ne tik ļoti flat!) pāreja un tā visa laušana, par ko Ozoliņš tik bieži cepjas, un Gints arī tagad it biežāk piemin.
tātad - nē, tas mani nemazzina un nenoārda. noliedzu! es gan vēl pilnībā (jā, pilnībā) nezinu kā, bet tam ir jēga un tas ir sākums.

kad Dirks Jans teica "lovely New Year", es vēl neatcerējos Ziedoni. tagad atceros un novēlu pati sev arī (pievienojoties Janam) Ziedoņa vārdiem:

Es mīlestību šogad izlūdzos, šo visu glābjošo un reto spēju. Ak, man vienalga, kādu man to dos - kā akmeni, kā krustu vai kā vēju.

es naktī sapnī sacerēju dzeju, pamodos, pacēlu galvu un noskaitīju pati sev to dzeju, patika, papriecājos un sapratu, ka tā ir mana zīme manām šaubām, nopratu un iztulkoju kā labu zīmi un atkal aizmigu.

neko neatceros, kā tur tā dzeja bija, bet iekšās laba sajūta. arī par zīmi.

fak. fak fak fak. it's the time when i say - how the fucking hell did i get here?!?!?!
man vnk nav vairāk spēka neko raxtīt. sen nebiju te bijusi.

The wound is the place where the Light enters you. /Rumi/
Dažreiz vienkārši ir jāapzinās un JĀPIEŅEM sava vieta. Arī sava vieta otra nozīmības skalā :) Skatos uz Mihelu un Annu un domāju: God bless you. Man pašai ir jāsaprot, ka esmu tā, kas interrupts and stands between. Un tādiem cilvēkiem labums nenāk. Ja nāk, tad kopā ar grūtumu un To apziņu.
Ehh, Mihiel.

Kad es tajā itālī redzēju Mihela acis, man vnk sagribējās satikt Mihelu. Un, protams, pažēlojos savai uzticamajai biedrenei. Viņa teica - aizraksti! Kko tur sākumā arī liedzos, bet teicu - labi, vot aizrakstīšu ar! Aizrakstīju, lai iesaka, kur ballēt. Kad pienāca sms, tad man ij negribējās lasīt, jo bija bail un biju ļoti droša, ka izlasīšu kkādu nelietderīgu padomu un ziņu, ka viņš ir mājās ar Annu vai da jebkur citur ar Annu. Agnese lasīja skaļi:
"What a timing! I am out with a friend, in a dark cozy dutch cafe on runstraat, it's called De Doffer. We will totally entertain you and make it unforgettable! x"
Lūk, ar ko viss arī sākās! Bļā, kā es drebēju no excitment!!!!!!!!! Ārprāts - mans Mihiels un man šādi atbildēja! So, so much better than expected.
Un tā mēs tikāmies, un tā gājām ballēt. Daudz dzērienu - iztērēju pulka naudas, jo negribēju, ka pērk tikai viņš. Un es visu laiku jutos komfortabli - visu laiku un neskatoties uz to, kas mūs ir saistījis un šķīris. Bet tās tas ir bijis kopš pašas pirmās tikšanās reizes. That's just how we get along.
Un tad vienā brīdī mēs vnk saķērāmies elkoņos un gājām uz otru telpu dejot. Un tā kopā nodejojām pēdējo stundu, kad klubs bija vaļā. Viss sākās ar "Use somebody", kam sekoja Bruno Marsa "Just the way you are" (vai kkas tamlīdzīgs), ko dziedājām viens otram. Es, protams, droši skatījos viņam acīs. Redzēju, ka Mihels nezina, ko darīt. Kā allaž, kad jūtās tik ļoti attracted to me, ka nevar pats izturēt >:) Un tad vēl "Sex on fire", ko viņš dziedāja pilnā balsī, un tad vēl "Love is in the air", kad viņš, mani apķēris, teica, ka there is no love, there is sex. Vēl atceros arī to, kā vienā brīdī viņš mani pacēla un saspieda; ka dejojām un viņš man kko zemā balsī teica, no kura sapratu tikai to, ka ar katru minūti, ko viņš ar mani pavada, es kļūstu arvien skaistāka. Dejot bija vnk pasakaini. Man liekas, ka nekad nekad, it nekad, izņemot to reizi, kad iedzērušas dejojām uz galda, dejot nav bijis tik viegli - absolūti lidojoša sajūta, liekas, ka krūtis eksplodēs no prieka. LIDOJUMS.
protams, kad klubs vērās ciet, negribēju pamest Mihelu - un vispār par to nebija runa. Vnk organiski devāmies tālāk. Un viņš bija tik priecīgs, ka es arī nāku, ka ātri nobučoja mani uz lūpām. Un pats smaidīja. Un es jau arī.
Mazliet paārdījāmies pa Amsterdamu un tad uz Heirta dzīvokli, kur tāpat chillojām. Heirts nofotografēja mani un Mihelu - divas bildes. the most beautiful ever. Viena, kur skatamies viens uz otru un smaidam, otra, kur dodu buču viņam uz vaiga. Kviiii, tik skaistas un patiesas.
Kad reizē gājām projām, kad nokāpu pa trepēm kāpņu telpā, Mihels mani pievilka sev klāt un lēnām nobučoja. L ē n ā m. un es ar lielu prieku atbildēju. Man tikai nāca smiekli. Un tagad man liekas, ka tas varbūt viņu mazliet samulsināja. Bet tad tā bija laime. Man pat viss skurbums bija izgājis. Un laikam ta īsti arī neiestājās, jo asisnis bija pilnas ar laimi.
Kad braucām reizē uz mūsu Da Costastraat, viņš teica, ka viņš ļoti gribot šonakt "hold me". Bet Anna bija mājās, jā, Anna. Bet man par to ne silts, ne auksts. Nezinu, cik silts viņam. Bet bija tik forši kopīgi doties uz mušu vēstures kopīgajām mājām. Viss kā senāk. Un es, apskāvusi viņu pirms ieiešanas dzīvoklī, laimīga iekritu Dana istabas gultā, lai aizmigtu uz 45 min un lai pēcāk, apavus neuzāvusi, lai neuzmodinātu guļošos, aizlavītos prom un brauktu, kur man jābrauc.

I like when you tell me I have a poker face :) :*

es nevaru izlemt, kas ir labāk / foršāk:
- tad, kad Tu neesi kopā ne ar vienu, esi pats sev, izbaudi brīvību un koncentrējies uz sevi un savu attīstību kā uz mērķi un cilvēks nr. 1 esi Tu pats sev, vai arī
- tad, kad Tu esi kā akā iekritis otrā cilvēkā. kā akā! kad Tevi gremdē un ceļ, posta un atdzīvina sajūtas, ko jūti redzot, dzirdot, sasmaržojot, sataustot, domājot utt. tās liekas briesmīgas, bet tās nespēj aizvietot it nekas! tās liek justies dzīvam. neviens tās negrib, bet neviens arī negrib nekad tādas nepiedzīvot. šīs sajūtas aizņem visu spēju just un Tu pati vairs neesi sev galvenais.

kā narkotikas ir abas. abas palīdz noteiktām lietām un noteiktām attīstībām. kaut tik es 1)varētu izvēlēties 2)prastu saprast, kad nepieciešamas un lietojamas kuras emocijas / stāvokļi.

es negribu neko daudz, tikai Tevi, ar kuru būt vislabākajai sev. pret sevi un Tevi, un cilvēci.

I wanna go home for Christmas! Plosa sirdi šī dziesma, daudz kas tur patiess, gan in general, gan par mani. Es tik ļoti, ļoti mīlu savu
ģimeni un esmu ļoti pateicīga par to, ka man viņi visi, visi ir. Mi-iiii-iiiiilu!
Vispār ļoti dīvains laiks - esot harmonijā par to, ka esmu šeit, arī ļoti, ļoti gaidu to mirkli, kad būšu mājās. Varbūt gan tiešām ir tā, kā nesen rakstīju - man mieru dod arī apziņa, ka es tak braukšu atpakaļ uz Amsterdamu. Ka 23.decembrī es nepametīšu šo valsti uz nezināmu laiku.
Vēlreiz - vispaŗ ļoti dīvains laiks. Jo dīvaini dažādās dzīves disciplīnās: darbā, mīlā, draudzībā, sevī, jaunībā, izklaidē, Amsterdamā, kas vēl nāk prātā? ā, mācībās. Viss tik dīvains, tik relatīvs.
Bet tā dziesma tik sakn un skan un man ļoti gribas pieglausties. Laikam, sev un kādam. Ļoti, ļoti.

man jāiemācās neskumt. jā, tieši neskumt. es par daudz dzīvoju atmiņās un viņas kā ar nāves dāvestu akmeni atdzīvinu un turpinu uzturēt un attīstīt kā tādus rēgus. bet tas jau nedarbojas, tas jau nepalīdz un man labāk nepaliek. tikai sliktāk, nē, grūtāk, jo tam ar tagadni un nākotni reālajā pasaulē nav nekāda sakara. man jābeidz skumt par tiem, kas man patikuši un kam es ne. man jābeidz skumt.

man sevi jāatdzīvina. es nesaprotu, kas ir bijis noticis un kāpeč esmu palikusi tik neieinteresēta pasaulē un sevī. tik not aware. tas jau izpaužas manos ģērbšanos paradumos. un nupat jau mani biedē. es sevi atgriežu no constantly evolving pasaules. nesaprotu, kāpēc. sodu? pārspīlēju ar vēlmi būt minimālismā un nepieķerties lietām? es nezinu, bet nupat jau man tiešām bail, ka tā ir.

un vēl - man jāpārstāj meklēt neiespējamās un stulbās vietās. vai tiešām Tu domā, ka viņš būs tur? vai tās ir tās vietas, kur Tu gribētu satikt savu cilvēku/ man jābeidz blenzt apkārt un lūkoties. man ir jāļauj viņam pienākt pašam. varbūt nemanītam. bet labāk sajustam. man jāsamierinās, ka mani cilvēki nāk kā pārsteigumi. surprising and unexpected. entirely.

man jāpārstāj meklēt. man jādod iespēja pašai sev sevis meklējumos. jāapstājās un atkal jādara, kas IR jādara, nevis tikai jāaizmirstas tajā, ka daru, ko vēlos. kas patiesībā ir tas, ko pašlaik daru. balles, balles, balles. flirts un alkohols. bet! es tikai gribu mazliet vairāk aizmirst un "atkerties" no Tevis, Elias. man tomēr mazliet sāp. lai arī, ar pilnīgi skaidru galvu, ir aizdomas, ka tomēr mums nesanāktu. bet, kā jau teicu, paŗāk daudz dzīvoju atmiņās un idealizēju, aizmirstot nepatīkamo.

man jāizbeidz skumt. jo ir tagadne! un būs tikai nākotne

keep yourself clean and bright because you are the window through you see the world
es ļoti centīšos. man liekas (un es negribu, ka man tā liekas), ka es kļūstu netīru. bet savai aizstāvībai varu teikt, ka es tikai izmēģinu, kā tas viss ir. un, paldies dievam, esmu audzinata tā, ka man tas viss nav tuvs un pieņemams. bet man ļoti jāpiedomā pie tā, lai paliktu labvēlīga un labdabīga. labi, ka man ir Mila un host ģimene, te es to arī mācos un tajā pašā laikā uztrenēju.
es ļoti, ļoti, ļoti gribu palikt clean and bright. tāpat arī es ļoti gribu sastapt / apzināt, ja jau esmu sastapusi, savu vīrieti, vīru, bērnu tēvu un dzīves draugu. man liekas, ka es esmu gatava. lūdzu.

cik labi, ka nebūšu to cilvēku vidū, kas, savu dzīvi dzīvodami, nomirst neko labu nepaveikuši kādam citam cilvēkam. nezinu, kāpēc, bet man lieka,s ka ir tādi cilvēki.
bet es jau esmu attaisnojusi savu dzīvi, ja skatās no skatu punkta: cilvēkam ir jānes labums citam cilvēkam. es jau to tik ļoti esmu izdarīmjusi. un man ir tāds prieks. un Tu jau arī, Tu jau arī. paldies par mūsu kopējo laiku.

un ir tik aizkustinoši un pacilājoši lasīt, ka pēc manis nevinea nebūs laba diezgan.

Es šonakt degšu sveci un iešu, sveci rokās, tālu pļavās. Varbūt caur kādu nezināmu teci es pēkšņi iestaigāšu domās tavās. /Ziedonis I./

Citur nebija, kur ātrumā pierakstīt. Bet pierakstīt vajadzēja. Tai reizei, kad mīlēšu kādu tā, kā Amsterdamu.

Es atkal saņēmu e-pastu. Man patīk - e-pasti reāli rullē un iekačā šādās lietās.

melna greizsirdība un aidomas iedēsta savu melno dakti mīkstajos smadzeņu audos, un tad pat dienas gaisma ir tumša. visi prieki tumšā gaismā rādās, aptumsoti.
dusmas uz viņu, dusmas uz sevi. uz sevi tāpēc, ka neizdzēsu, neatšuvu, nenoraidīju, neignorēju un nepametu pirmā tās divas noteikti reizes, kad jutos pilnīgi aplami, braukdama ciemos. bet, attaisnojot sevi, saku, ka es nevarēju atturēties pieredzes. jo, lets be frank, tu man tiešām atgriezi nedaudz ticības mankind un ar tevi bija citādāk un bija ļoti jauki. un, protams, protams, protams, es nevarēju neizmantot tavu terasi. ak, ak, ak. kā jau teicu - es vēlos kaut es kādreiz spētu mīlēt kādu (cilvēku) tā, kā mīlu tevi, amsterdama.
nu jā, bet, kā jau teicu, ļoti nepatīk, kā viss ir izgaismojies jeb, precīzāk sakot, satumsis manās viegluma sajūtās. stulbais cūka. vainoju tevi. jo vienkārši nesaprotuuuuu.
un atkal man palika krekls. bet tāds laiakm ir pattern ar tiem, kas par mani jaunāki.
jā, jaunāki man neder.

es to visu zināju, bet nevarēju novērst. es zināju, ka sāpēs, bet tu kad nevari iepriekš sagatavoties sāpēm tā pienācīgi. tāpēc sāp ļoti šā kā tā. ienīstu Tevi.