| bezdomis |
[19 Dec 2004|09:33am] |
Tu izrāvi man sirdi
savas kājas slapjā sniegā mērcot
Tu aizdzini man mieru
manā logā savu dvašu dvešot
Tu ievedi mani tumsā
aizslaukot man ceļu,
padarot mani aklu
sabraucot mani dzīvu
Un es tagad tumsā tupu
klusējot raugoties ceļā
un es tagad gaidu
brīnumu meklējot ellē
ceļā kur palikušas snigotas pēdas
es meklēju vēju
dzīvē kur iestājusies tumsa
es gaidu, kad ausīs mana saule
|
|
|
[13 Oct 2004|01:14am] |
tik ljoti, ka nespeej dzirdeet
elpojot nespeej vairs paelpot
tik traki, ka nesaprast
sajuutas sajustaas neizprast
tie briizhi, kad sashkjiistot
puzlei gabalos sairstot
man gribas kliegt
man gribas projaam skriet
man gribas vienai uz nekurieni iet
izbaudot vienai
nosleedzot sienas
speeleejot naavi
ljaujoties skumjaam
sliikstot asaraas
gaistot gaismai
izsiikstot atminjaas
gaistot atveldzeet sevi
briizhos, kad negribaas
aizveerties, ierauties, pazust
momentos, kad dziive paaraug skumjaas
pozitiivo mekleet un atrast
|
|
|
[05 Oct 2004|06:21pm] |
| [ |
music |
| |
Hoobastank - [The Reason #04] Escape [3:44] |
] |
simts staavu eekai
viens staavs par ruupeem
otrs par nelaimeem
treshais par asaraam
piektais par nedienaam
desmit staavi uz manis
viens pilns smagu nastu
otrs sirds ruupju
treshais ruugtuma un tumsas
piektais saulesgaismas nestas
kaut speetu visu izdzeest
kaa balta lapa riitaa mosties
kaut speetu visu aizmirst
un izejot kaa pirmo reiz sheit atrasties
kaut speetu, kaut vareetu, kaut ljautu
kaut dziivi no saakuma buuveet kaads saaktu
un mani, mani par lampu tur njemtu
es speetu tik spiideet
dot gaismu un ikdienas istabaa viideet
bet es nespeeju
par smagu
un es gribu
noliedzot, ignoreejot, aizstumjot
un es alkstu
klusi skumstot, skumjaas kaveejoties
|
|
|
[05 Oct 2004|03:29pm] |
| [ |
music |
| |
Daniel Bedingfield - If You're Not The One |
] |
uz briidi gribeetos
uz laiku palikt
tik ljoti veeleetos
uz muuzhu tur iesliikt
kaa miegs un dzilja eiforija
kaa sapnis kraasaina pasaka
miers gaisaa nemieram kuustot
paliekot vienam tukshaa telpaa seezhot
|
|
|
[05 Oct 2004|01:55pm] |
| [ |
music |
| |
Pink - [Missundaztood #01] Dear Diary [3:29] |
] |
nav taa ka nesaprastu
nav ar taa, ka nejustu
nav taa, ka nezinaatu
nav taa, ka viss zustu
nav taa, ka apniktu
nav taa, ka neapniktu
nav taa, ka gribeetos
nav ar taa, ka nee
nav ar taa, ka speetu
nav pat taa, ka nespeetu
guljot dubljos debesis neredzeetu
seezhot bedree gaisu neelpotu
nav pat taa, ka nedzirdeetu
nav ar taa, ka dzirdeet speetu
juceklis, kas virmo
straume, kas nes
visapkaart zied un smarzho
tik zieds zem loga seeri kalst
visapkaart kautkur domas klejo
viena tik kaa zaldaats paari visam
ceertot, kriitot, shaujot brien
man gribas un man negribas
man vajag un pat nevajag
es juutos, es pat nejuutos
es esmu un te es atkal neesu
|
|
|
[05 Oct 2004|11:50am] |
tik caurspiidiigi
nemanot, garaam skrienot puush veejsh
tik kaardinoshi
vilinaajuma speeks ir tik liels
tik aizsniedzami
tai pat laikaa tik taalu prom
pietruukstot
ilgojoties
domas savas chuuskai atdodot
|
|
|
[05 Oct 2004|12:54am] |
man shkjiet, ka esmu slima
esmu tik slima cik normaals cilveeks speetu saslimt
esmu iegrimusi dziljaa purvaa
aaraa nespeejot vairs izliist
kaapeec taa notiek
kaapeec ir kaads, kas speeciigaaks
kaads, kas speej visu sagriezt
kaads, kas iedvesh mulsumu
liidz ar briidi, kad zuud gaisma
iekaare, vai tas ir vaards
taa naak un aiziet
taa uzplaiksnii un dzelj
tik reibinoshi kaardina
un liek tuvoties un aiz rokaam rauj
tai gruuti pretoties
gruuti no taas noveersties
gruuti no veelmeem atteikties
kaa chuuska
kaa chuuska taa ved un vilina
un, lai kaads tai greekaa iekriit
mana dziive ir kaa vaarti
es tos aizveeru
bet kaac paar seetu paarkaapj
un pati, pati kaa liels muuris
kuru nav iespeejams satricinaat
bet kaads panjem, atnaakot to gaazh
un juutas,
ja speetu
ja vareetu
ja justu
tad kaapeec es taa dariitu
|
|
|
[04 Oct 2004|04:04pm] |
grausti un puteklji
meesli un melji
liekulji un nepateiciigie
vientieshi un nesapraatiigie
naivums, kas pil gar manu logu kaa lietus
melos kraasotaas istabu tapetes
un veel mazliet ticot
mazliet cerot
visu kaadam atnaakot un miidot
lielaa dziljaa bedree seezhot
tumsa visapkaart virmo
buut kaa putnim buurii
seedeet un savu energjiju kaada labaa teereet
es ieniisu
es necieshu
es nemiilu
es uzspljauju
es sagaazhu
es paari visam paarkaapju
sadegot
salauzhot
sevi rokaas sanjemot
niist
viist
lauskaas sacirst
|
|
|
[04 Oct 2004|01:51pm] |
bez rokaam
bez divaam rokaam
bez kaajaam
bez divaam kaajaam
bez maajaam
bez sienaam, logiem
bez ierastiem jokiem
bez atminjaam
bez miiljaam siltaam sajuutaam
bez saapeem
bez nemiera un ruupeem
bez vaajuma
bez lieka stresa
bez, bez sevis
bez galvenaa puzles gabala
bez tevis
|
|
|
[02 Oct 2004|10:30pm] |
tik klusi liist asaras
asaras paar loga ruuti
tik klusi speelee muuzika
muuzika, kas atdziivina atminjas
tik leeni un vijiigi
tik seeri skanot, liekani
kaut speetu, bet nespeeju
buut parto ko nepiedzimu
es ticu, es paljaujos
ka straume zin kur visu nest
es zinu, es atceros
caur asaraam aizmirst censhos
tik skumji, bet es smaidu
tik ljoti, bet es gaidu
tik saapiigi, bet es cieshos
tik ljoti, bet uz briidi es noveershos
|
|
|
[02 Oct 2004|12:18am] |
| [ |
mood |
| |
shausmiigi auksti |
] |
izveele starp debesiim un zemi
izveele parto, ko gribi
izveele par prieku un asaraam
izveele par cieshanaam
izveele par draugiem un pazinjaam
izveele starp juutaam
izveele par realitaati pasakaam
izveele starp skaidraam domaam
izveele parto, ko pasakaam
izveele kaa reagjeejam
izveele starp lietaam nelietaam
izveele par nedienaam
melns un balts, kas vijas
draudziiba reizeem sapinas
mees reizeem aizejam
un ar laiku atpakalj atnaakam.
miileet
saprast
domaat
gribeet
vareet
apzinaaties
dziivot
speet
skumt
ilgoties
aiziet
attapties
veeleeties
atbriivoties
saudzeet
sevi
atgriezhoties
|
|
| es ievilku elpu |
[01 Oct 2004|05:53pm] |
Domas klainjo
un man gribeetos, lai taas reiz staaj
visapkaart viss tik aatri jonjo
un mans karuselis nebeidz rimt
es zinu, zinu
zinu, ka varu kljuudiities
zinu, ka varu maldiities
zinu, ka varu zaudeet
ir briizhi, kad caur asaraam
caur asaraam mees kautko daram
daram ne aiz taa, ka to veelamies
daram, jo citu celju neredzam
kaut zinaatu
cik liels speeks ir vajadziigs
lai uz laiku nogrieztu
nogrieztu sev dalju skaabeklja.
kautvai izliekoties neesot uz laiku
es esmu domas, ar Tevi mans draugs
|
|
|
[01 Oct 2004|03:42pm] |
un kaapnes
ar dazhiem pakaapieniem zemaak
tur lejaa
izveeloties nekaapt
un stabi
gar kuriem parasti es ietu
tik shoreiz
atsakoties iet tiem garaam
es veeleejos
kaut tomeer taa speetu
es neieklausiijos
vaardos, kas bija balti meli
es centos
riikoties kaa labaak
es kljuudiijos
dziive man paraadiija tomeer visu kaa sanaak
pirmaa vieta
taa tomeer manaa dziivee pieder man!
|
|
|
[28 Sep 2004|11:10pm] |
pavadiitas dienas
aizskreejis laiks
viss bijushais bijis
ejoshais shurpu skrien
klejojoshas zosis
paar maniem laukiem skrien
dziedosh gailis
par pagaajusho dzied
tur lejaa engjelis viens pats skrien
es krienu pakalj bet tas nenokjerot aizskrien
tur viena roze zem mana loga zied
taa nozied, taa noviist, taa viena tur ziemot paliek.
|
|
| es atsāku |
[27 Sep 2004|05:49pm] |
| [ |
music |
| |
The Streets - [A Grand Don't Come For Free] Dry Your Eyes |
] |
tik peleeka kaa maakonji
ir mana domu taka
tik skumja kaa muuzika
skan mana balss
shkjiet apmaakusies ir mana diena
apmaacies ir skatiens
apmaakusies esmu pati es
tik ledaina un saalja ir mutee garsha
tik saldeejosh un vees
ir tavs pieskaariens
man gribas noveersties
gribas aizcirst durvis
gribas padoties
man gribas kliegt un neatgriezties
nasta saapju shkjiet paaraak smaga
man gribas patverties
gribas nosleepties
man gribas, lai kaac justu
gribas piecelties un saprast
vajadzīgai sajusties
p.s. Pēdējais ieraksts: 2003-07-28 10:18:36, pirms 61 nedēļām
|
|
|
[28 Jul 2003|10:21am] |
kur beidzas un saakas eja
kur taa muus ved
kur naak un iet muusu veesma
kur to veejsh nes
kur saakas un beidzas horizonts
ko tas mums raada
kur dodas un skrien muusu gadi
parko tie ejot laikam paarveeshas
veejsh nes seetas seeklas
kas augos paarveershas un aug
cilveeki domaa domaatas domas
paardomaajot izdomaa veel ko padomaat
zaljas sarkanas ir muusu rotas
nav noziimes bet mees taas neesaajam
zilas ir manas mandelju acis
es taas spogulim un garaamgaajeejiem neraadu
es taas no saules aciim sleepju
plashi atveertaa logaa
es manu triis zeltainas gaishmates
ar veeju un speeku
tiek atveertas logu rokturi
es lidoju caur gaisu pa veeju
un tieku liidz zemes malai
es vairaak nezinu kur esmu
nav zemei ne pamata ne sajuutas
ka es sheit staavu
zem uudens ir nogrimusi pazeme
zeme bez gaisa un uudens
mana fantaazija ir tikai kraasu palete
njem ar otaam to kraaso
vinjas bija un tur palika
skaistaas dailjavas
kas man rozi saarto atnjeema
vinjas tur buus un allazh mani izsekos
sho rozi neatdodot bet visur liidzi to nesot
taac karstums un palagi ap kaajaam apviitie
domu graudi uz celjiem izbeertie
nespeeju salasiit
bet es tieshaam meegjinu
nespeeju izlasiit tavu veestuli ko todien devi
mans likteni
mans galma klauns
tu mani panjeemi un aiz rokas akaa meti
ne speejas, ne varu liidzi man nedevi
tu mani tur uz taa celma atstaaji
es lecu un aizlecu toreiz par taalu
tu mani nekjeeri bet sejaa dubljus iesviedi
es esmu melna bet tu esi balts
es neesmu vairs tava eena un tu neesi mans gans
es pashlaik drumslaas sagrauzta seezhu
uz plates ir nemiera gars
man nav miega
un es nespeeju atrast to, kas ir te un ir mans
kur ir palikusi zemes elpa
kad es to reiz jutiishu
kur ir palikusi mana sirds
kad es to atkal dzirdeeshu
tu mani nedzirdi
laigan saki, ka mani miili
tu mani nejuuti
laigan saki, ka siltumu dodi
tu mani neredzi
laigan saki, ka aizverot acis tik mani tur mani
tu un veelreiz tu
tu likten mani nemiili
ar bruuci sagrauztu un shuvi paarsietu
uz akmens tu mani atstaaji
manaa sapnii aizejot un citus liidzi aizvelkot
tu man teici, ka visu piedevi
es kaa jaunava, dziives neskarta
tev akli ticeeju
es kaa meitene dziivei ticiiga
tev pakalj aizskreeju
aiz rokas un matiem
tu mani pazemoji
ar domaam un vaardiem
manu sirdi lauskaas sasiti
tu, tu atkal mani piekaavi
atkal teici, ka nemiili
tu un veelreiz tu
tu likten mani izvaroji
kaac ruugtums un bespeeks
manos kaulos riib
vinsh neatgriezhas bet tur tik ir
aiz trejdevinjaam juuraam un kalniem
liepas kaadreiz ziedees
paari maajaamun veeja puutieniem
jauns pilinies atkal pil
kur palika mana iedvesma
smaidiit un kaadu atkal gaidiit
kur zuda mana veelme
joprojaam visu raidiit
kur zuda mana buutiiba
dot un kautko sanjmet
kur palika un gaisa todien mana ceriiba
shos vaardu akli dzirdot
tu neesi man nekaada veertiiba
tik lupata , kas kautkur nometot kriit
salc viins uz galda staaveeja
un tu to uz celma seezhot atkal dzer
kaadu dien
es atradiishu savu paleti
savu balto lapu savu burvja zizli
un tad un tad es tevi pametiishu
un par visu skarbi aizejot pateiciibu teikshu
es tevi nesaprotu mans likten
es tevi vienkaarshi neizprotu
vai tagad tu tieshaam mani dzirdi
|
|
|
[28 Jul 2003|10:21am] |
mana paviaana dziesma nu ir dzisusi
shiis kraashnjums ka pelkje ir palicis saus
nav doma parto visu veel mirusi
un pasaciic ir jau paspeets tik daudz
tu manas akvareles tur smeereeji
smereeji uz ielas paar taam paari kaapjot
tavas rokas uz ietves tur palika
tie nospiedumi peec lietus tur izdzisa
cik vaardi un domas
cik juutu un salauztas otas
visa dziive ir kaa glezna bez raamja
tu esi mana dziives dalja
mans liktens manai arfai sapleesa stiigu
sapleesa un jaunu vairs nedod
es tagad seezhu kluseejot nespeeleejot dziesmu
es tikai kautko uzdziedu
mana deja lietaina veeja nesta smarzha
es sajutu debesis un taas zinjo
nesot man zeltainu sauli
es riitu doshos un pakapshos kokaa
es shuuposhos un ielekshu makonju lokaa
es uzziimeeshu tur ainu
pataupot roku nospiedumu savaa gleznaa.
|
|
|
[15 Jul 2003|03:40pm] |
Kur biji tu diena, kad es tevi saucu
tad nebija neviens kam es interesēju
kur paliki, kad man tevi vajadzēja
klusi šalca liepas un vējš kauca gar manu logu
tu teici aiziesi, tu aizgāji un rūtīs tavu vārdu sniegs atstāja
tu kliedzi, kad tev mani vajadzēja
tad es biju kurla un tevi nesadzirdēju
tu aizbrauci prom un tev bija labi
tu par mani piemirsi un putni kokos skaļi čaloja
jo viņiem arī ir labi
es tik sēžu dvēseli žāvējot saulē
kalstu bāli salstu sēžot savā laimē
kur tu būsi, kad es būšu viena
man ir bail no siena
bail no vientulības sloga
bail no brīžiem, kad būšu viena
esmu vēl jauna un man vairs nav nekā
nav ne saules
ne nojausmas parto, kas ir un būs vēl tā
tu kliegsi, ka tā nevar un tā nevar būt
es klusi tupēšu uz ceļa malas
un lūkojoties tevī raudāšu
raudāšu jo mani tas skars
un zināšu, ka tā nebūs vairs nekad
es klusībā nomiršu
jo jau esmu mirusi, aizejot un pasakot visam attā
|
|
| saplēsta glāze |
[15 Jul 2003|02:29pm] |
kur palika mans ietērps
kur zuda mans skats
tu biji tik svelmains
un te pazuda mans darbs
tagad palikuši ir tikai kauli
palicis ir skeletains stabs
zudusi ir miesa mani kauli
zudis ir viss, kas toreiz bija tik labs
ir zudusi mana daba
zudusi saule ,svelmaina dabas elpa
zudusi ir māja, zudusi ir tēja, kas bija tik salda
viss panākts ar vienu pūtienu
debesīm esot tik zilām
tur gāja pa debesīm enģēļi
kādam klusi kliedzot tie zuda
ar skatieniem vērptiem un raudātiem
man pār vagu asaras lija
ar rokām glāstiem esošiem
viss manī lēni lūza
rokās turēju ūdens glāzi
un tā tajā klusējot bira
es nesaprotu kur bija viss izbira
tai mirklī, kad manī viss bruka
|
|
|
[14 Jul 2003|11:47am] |
Kā mirdzoša zvaigzne tu nokriti
ar saules stariem ceļu nobēri
ar smaidu, kas mūžam spīdoš
tu zemē debesu vārtus atvēri
ar vārdiem, kas pār lūpām skanēja
tu liki man saprast viņu
ar domām, ko staigājot man atvēri
tu palīdzēji man atrast ceļu
neko nekad neprasot pretī
tu pacieti mani sev blakus ejot un rūcot
vienmēr paturot skaidru prātu
teici, ka reiz kāc atnesīs mieru
iekļaujot to man rokā viņš dziedēs manu sirdi
tu uzradies tik ātri un te tu vēl esi
laigan neticot ka tomēr ir tādi
es saku paldies, ka tu man esi
varbūt par ātru man liekas
varbūt man būs jāgrauž pašai šīs lauskas
es akli uzticos balsij
nojautai, kas mani turp vada
es vēlētos ticēt ka tā mani nemāna
bet šoreiz saka ko patiesi viņa dara
paldies, ka tu tik laba
bez dzīves lauskām tik jauka.
|
|