Neirožu spēļu laukums

Zīlītēm pulsējot zibšņu gaismā, atskārtu, cik tomēr esmu krietni vairāk fucked up par mazliet. Gandrīz vispār vairs neesmu spējīgs risināt triviālu uzstādījumu uzdevumus; galvā akumulējas tikai fantasmagorisku ideju cunami, kuru realizācijai prasītos orda ar palīgiem, tajās kaitā dekorators, mazs paviljons utt.

Reiz mans velsiešu draugs teica, ka pirmo reizi viņš sastapis kādu lielāku frīku nekā viņš pats. Toreiz šķita, ka viņš varbūt ir ko pārpratis.