Neirožu spēļu laukums

Vai pie vainas ir karma, scuko b**, ka lieliesnu es noķeru, tad kad ārā ir labs laiks un jāapdara daudz darbi, vai arī tas viss ir galvā, un es saķeru, ko tādu tāpēc, ka ir daudzdaris, es nezinu, taču jebkura no šīm versijām nav tā uzmundrinošākā.

Labrīt!

Sēžot šahtas virtuvē un štopējot iekšā dienišķo sacepumu, domāju kāda velna pēc man patīk vēsture! Analizēt notikumu kopsakarības, cēloņus un sekas, bla bla bla.  Man tak patīk stāsti! Un, ja tie vēl piedevām ir ne tikai labi stāsti, bet arī prasmīga stāstnieka pasniegti – skaisti. Bērnībā „ģimeņu pasākumos” utt., es nekad negāju rotaļāties ar saviem vienaudžiem, bet gan klausījos pieaugošo stāstos. Par ko tik tur visu nebija! Liela daļa, protams, bija pilnīgs blefs un labi stāstnieki arī nebija tik daudz, bet šad un tad gadījās. Svētlaime. Doties uz austrumiem un paklausīties kāda laba stāstnieka pasaku par Iskanderu, nu, sašeņku… vo!
Bet nu pietiek, atpakaļ pie virpas!

Ko es ieraudzīju, skalojot rokas, zem blāvas dienasgaismas lampas apspīdēta ūdens krāna, spogulī? Neskūts vaigs, savēlusies pačka un stiklaini trulas ačteles, ne kripatas emociju, par tādu atblāzmu liecināja vienīgi sejas muskulatūra acu rajonā.
Šāds es sev vienmēr esmu paticis... Ja šodien nebūtu jāpilda pre-tests angļu valodā, varētu jau ap sešiem doties gulēt. Taču, zinot sevi, ap to laiku es atmodīšos.

Ja jau par stāstiem tad, ...

Var deklasēties nedegradējoties?!

Palasījos tribine.lv raksteļus par "krievu problemātiku". Nekas jauns, tas viss tiek malts gadiem. Kārtējā polarizācija un viss ko tas nes sev līdzi. Bet ne par to; tev vairs nevar būt viedoklis, savādāk tu esi urāpatriots-jampampiņš vai liberāl-diršļaks. Nav cita ceļa. Protams,temats jau nav nekas specifiks un polarizācijas tendences vērojamas arī sarunās par citiem jautājumiem, taču šis man iekrita acīs vairāk, jo mēģināju noformulēt savu attieksmi. Nekas pārsteidzošs nesanāca - paliku kaut kur pa vidu. Homo sapiens sapiens ar saviem instinktiem, protams, bļava, ka jāhujārī šie sorķīrā, nav ko vamdīties pa manu teritoriju. Savukārt cilvēks kaut ko melsa par humānismu un nonāca līdz derdzīgam relatīvismam. Kāpēc es to visu vispār rakstu - cenšos sev uzdzīt miegu, citādi rīts atkal būs nepārvarams, un izvelšanās no pēļiem, manuprāt, pārsitīs visus Hērakla varoņdarbus kopā ņemtus.

Labi, varbūt sanāks klausoties hip hop`u iekš radio Naba. Vispār man diezgan labi padodas kratīties līdz. Būs jauna aizraušanās, yo!