Neirožu spēļu laukums

Nav mums še darbā dzeršanās kultūras, nav. Tā jau sen pie tējas būtu piepilinājis kādu balto vai brūno. Toties ir beibītes, kuras nejaudā kārtīgi apģērbties un tagad šņaukājas uz velna paraušanu.

(..)mātei bērns ir Vēstures lappuse. Vīriešiem tik lielā mērā laupīta spēja veidot Vēsturi, ka atliek izlīdzēties vai nu ar izgudrošanu, vai karošanu. Jo karo jau tikai vīrieši. Tikai puisietis iedomāsies uzkraut plecos mantu maisu, uzmaukt galvā bleķa kastroli un doties šaut savu tuvāko. Nevienai sievietei tas prātā neienāks. Laikam tāpēc, ka sieviete turpina vēsturi, dodot dzīvību cilvēkam, vīrieša uztverei tas nav pieņemams, bērns tiem ir tikai apgrūtinājums, kaut katrs no viņiem, vai tas būtu Kisindžers vai bretānis, kas ļaujas lodēm pie Verdenas, par katru cenu alkst rakstīt vēsturi.
Novērtējis savu paša vēsturi, saprotu, ka šai apstāklī meklējams arī "jaunā viļņa" spēks. Pēkšņi atskārtu, ka cilvēki vienmēr ir pa pāriem darbojušies pret kādu, kas bija priekšā. Kāpēc Limjēri uzveica Edisonu? Tāpēc, ka Limjēri bija divi, bet Edisons viens. Dažbrīd cilvēku spēku nosaka tieši tas, ka viņi izveido nelielu grupu: četru cilvēku komanda, Gēringa, Himlera utt. grupu.(..)


Ž. L. Godārs. Ņemts no 2008. gada 12. septembra Kultūras Dienas.