|
Jan. 8th, 2013|02:59 pm |
Hitlers, piemēram, bija ģimenisks, mīlēja bērnus un dzīvniekus, nepīpēja, nelietoja alkoholu, viņam patika simetrija un kārtība, cienīja klasisko mākslu, bija neslikts gleznotājs, vispār, bija estēts, maksimālists, apveltīts ar lielu gribasspēku, bija savas valsts patriots, no zemākajām padibenēm izrāvās un kļuva par vienu no pasaules ietekmīgākajiem cilvēkiem, nelokāms, nepiekāpīgs, principiāls, ar skaidru vīziju un viedokli par to, kā jābūt lietām, sakarīgs orators un šovmenis, cienīja vēsturi, utt. Šādi jau var turpināt, bet tas ir neauglīgi. Jā, protams, viņš bija arī neiecietīgs, apsēsts ar lielummāniju, augstprātīgs, slims ar lepnības grēku, histērisks, pārlieku impulsīvs un emocionāls, elitists, militārists, utt, tas, ko mēs visi zinām.
Jo es īsti nesaprotu, kas ir domāts ar "plusi, saindēti jau pašā sākumā" . Tas, ka, piemēram, viņa izpratne par kārtību paredzēja slepkavošanu, teroru, utt, nebūt nenozīmē, ka pati ideja par kārtību bija slikta. Zināms, ka Versaļas miera līguma noteikumi bija pārāk smagi, tāpēc nedomāju, ka uzreiz jānosoda Hitlera prasības pēc lielāka taisnīguma attieksmē pret Vāciju, protams, mēs varam nosodīt metodes, bet pati ideja nav slikta. Antisemītisms, imperiālisms, neiecietība, utt ir tikai dažas no blakusidejām visā viņa pasaules uzskata frameworkā, lasi - 'blakus idejas' - tas nesaindē citas idejas, šādi sanāk slippery slope argumentācijas kļūda. Tas ir tāpat kā, teiksim, kādam kungam varbūt ir netikums restorānā skaļi atraugāties. Bet tāpēc, ka viņš mēdz nekaunīgi atraugāties, es nebūt nenosodu to, ka viņš restorānā laipni runā ar viesmīli, atstāj lielu dzeramnaudu, šķīvi atstāj izlaizītu tukšu, utt. Ir jāsaprot, ka arī Hitlers bija cilvēks, nevis ļaunuma iemiesojums, vienkārši notika tā, kā notika. Es nespēju vainot personae, es vainoju tikai idejas.
Bet ja jau sāku rakstīt, šajā sakarā es vienmēr sāku stāstīt šādi - iedomāsimies, ka kādā Partijas sanāksmē Staļins pieceļās kājās un ierosina aizliegt mazo ronēnu slepkavošanu ar naglainām vālēm kažokādu dēļ. Bet daži biedri vai ārzemju opozīcija pēkšņi iebilst un saka "bet paskaties uz sevi, Staļin, kā un kādām metodēm un nolūkiem tu slepkavo vai liec slepkavot citus cilvēkus" , Staļins saskumst, apsēžas, un ronēnu dauzīšana turpinās.
|
|