|
Oct. 21st, 2010|09:41 pm |
ok, nevajag prasīt kaut ko no cilvēkiem, ko pats nevaru/negribu darīt.
Kad domāju par šo, vajadzētu atziīt, ka es īsti nedomāju - drizāk tās ir emocijas, kas varbūt nāk no pieredzes (vai mana pieredze apstiprina šīs emocijas). Zinamā merā, es instinktīvi zinu/jūtu to, kas ir taisnīgs un netaisnīgs.
Ja runāsim par Latviju (ja mums tas ir jādara), kad domāju par šo jēdzienu, es domāju par cilvekiem, kurus es pazīstu, kam tagad ir grūtības - pensionāriem (sievasmāte), kam tagad ir jālūdz palīdzību no mums - ģimēnēm, kas netiek galā utt. Man par viņiem ir līdzjūtiba.
Bēt ja meģināšu analizēt situācīju, tad nav pietiekami tikai ar emocījām vai līdzjūtību. Lai saprastu vai šis ir sociālais netaisnīgums, vajag domāt par iemēsliem šai situācijai un to sekām.
Konkrēti, tad par sekām pensiju samazināšanas, bezdārbu utt. Un tad par finānsiālu un banku sektoru, kas lielā merā, ir ieguvis labumus uz šo cilvēku reķina. Kā jau teicu, lai to saprastu (vai nonāktu pie šī vai cita sakarīga secinājuma) ir jālieto smadzenes objektīvi. Tikai, protams emocījas var ietekmēt šo procēsu - un no šīm emocijām mums lielākoties, man liekas, ir kauns.
Piedod par kļūdām... |
|