| |
[Jun. 11th, 2018|01:34 pm] |
Varbūt tas ir dēļ tā, ka esmu unģiks (tā pareizi?), bet atceros Martiņa un Kristīnes stāstu par pirmo Praidu, un ja būtu cepure, tā uzreiz būtu nost viņu priekšā. Tad bija jābūt ļoti drošsirdīgajam, lai iet un ciest visu sabiedrības sūdu un naidu (naidīgu sūdu).
A bet tagad, es īsti neredzu jēgu Praidam (nū nenoņemtu savu cepuri): man liekas, ka nav daudz vairāk nekā ekshibicionisms (maigā izpausmē) un 'virtue signalling' (FB pilns piemēram).
Varbut manā sirdī vairs nav milestības? Varbūt neesmu kaut ko sapratis? Bez šaubām esmu bieži vecs un nīgrs. |
|
|