| Nostalģija |
[Mar. 17th, 2010|06:16 pm] |
1: Iekāpju mikrinā ar džemperu, ko mana sievas māte bija man dāvinājusi - un konstatēju, ka kopumā mēs bijam četri (četri, kas velkā šādu džemperi). Mums bija vienalga, starp citu.
2: Par Undine, man ir žēl - atradu 'tour diary' no '97 - tur bija rakstīts: play on the porch of a dacha - sea rolling behind the Pines - given a twig as a gift by a woman - it doesn't get any better than this..... nearly killed in fog on return - Martin (Jums Martcore) cannot remember where he lives.
3: Par iepriekšējo dienu, starp citu, biju rakstijis šo: Juris (Jums kosmonavtovich, cik es saprotu) calls his boss and offers to go to his job to prove he is too ill to work - Latvians presented with crate of brandy and champagne by said boss - travel to Jelgava - cannot find Jelgava - Juris asks for directions but is too drunk to understand answer - On the outskirts of town Juris invites a 'real Latvian woman' to help us find club - cannot find club - go to buy beer to unwind - see the most beautiful woman I have ever seen - tell Martin "the women in your country are really beautiful" - "are they?" he says a little surprised, "then I am very proud." - Said woman leaves halfway through Sirke's tired and emotional set... ... next day he and Juris inform us that this is the first day in their lives that they have bought an apple and a newsaper. Man te ir vēl piecas lappas, bet laikam jau pietiek, vai nē?
4: Laikam vagag braukt svetdien, lai atbalstītu šo vietu - sāksies ap 15:00 man liekas.
|
|
|
| Jautājums |
[Mar. 17th, 2010|10:52 pm] |
"Kad esmu pie jums" Pērs mums paskaidroja, "es redzu tādas mašīnas, kuras es nekad neredzētu pie mums, Danijā. Un ziniet, es arī redzu vecas tantes, kam ir jānosit ledus no ielām."
"Bet Jums ir jāsaprot, ka mēs dzīvojām cietumā - zoodarzā," atbildēja Rikardas, kaslns, pakļāvīgs, satbils lietuvietis. "Un mēs bijam kā dzīvnieki, kas sākumā nezināja, kā uzvesties."
"Es zinu, es zinu - bet kā jūs domājāt - demokrātija automatiski nozīmēja a welfare state? Jūs nezinājāt, ka tas ir kaut kas, par ko ir jācīnās, par ko ir jāstrada?"
"Mums bija vajadzīgs laiks, un tagad, diemžēl, mums ir lielas problemas, kas nozīmē, ka daudziem ir jābrauc projām no dzimtenes, lai atrastu darbu."
"Un ko? Ko tas atrisnās? Jums esat priecīgi stradāt par daudz mazakām algām nekā mēs, un līdz ar to iedragāt mūsu arodbiedrībniekus un apdraudat visu, par ko mēs esam ilgi cīnījušies."
Mēs neatbildējam - nebija jēgas man šķita. Tikai domāju, kādā veidā Latvija būtu savadāka, ja nebūtu šīs iepējas tik viegli braukt prom. Vai šī iespēja neizraisa kaut kādu modīgu pofismu un cinismu? Kā jūs: jauni, asprātīgi, izglītoti cibnieki uzvestos, ja jums būtu te jāpaliek?
Šis ir parāk vienkaršs, neglīts jautājums, bet vismaz, ticiet man, tā nav ārzemnieka iedomība. Ja man nesanāks noslēgt dažus līgumus, tad man arī būs jābrauc (man ir bērni, kredīts - tādas lietas); es, kā lai saka was just wondering.
|
|
|