|
Aug. 21st, 2020|12:30 pm |
Tur galvenā ideja ir tāda, ka intervētāja jautā ārstam, kas notiek slimnīcā – mums taču ir 500 inficēti cilvēki dienā, un noteikti lietas atkal ir ļoti smagas un slimnīcās vairs nav vietu. Bet ārsts atbild, ka tagad atšķirībā no tā, kas bija no marta līdz maijam, slimnīcā nonāk tikai daži cilvēki un vairums gultu ir tukšas. No 300 gultām aizņemtas ir kādas 5 vai 6. Vairums cilvēku, kam tagad ir pozitīvs tests, slimnīcā nenonāk – viņi atbrauc ar mašīnu testa veikšanai un aizbrauc mājās.
Intervētāja ļoti neticīgi cenšas visādi pierādīt, ka viņam nav taisnība, bet saka, ka šobrīd tā ir pilnīga panika. Bet ārsts norāda, ka vairums ārstu tagad ir atvaļinājumā (augusts taču) un problēma vairāk ir bailēs, ko pat vakcīna neatrisinās.
Beigās pat pieslēdzas viens cits intervētājs, kurš atsakās piekrist ārsta teiktajam, sakot, ka esot staigājis pa ielām un redzējis slimos un mirušos. Ārsts jautā, vai viņš arī ir parakstījis miršanas apliecības? Uz ko žurnālists atbild, ka viņam nav bijusi šāda iespēja.
Vēl ārsts piemin, ka 50% cilvēku Spānijā ir Helicobacter pylori nēsātāji, kas izraisa ne tikai kuņģa čūlu, bet PVO atzinusi arī par kuņģa vēža izraisītāju. Ja mēs krītam panikā par koronavīrusu, tad mums vajadzētu krist panikā arī par šo slimību.
Tas tā īsumā, noteikti kaut ko palaidu garām, bet kopumā bija tā, ka intervijai bija sagatavots tradicionālais “baidies un krīti panikā” naratīvs, tikai ārsts tam nekādi nespēlēja līdzi. |
|