| tētīši |
May. 25th, 2009|11:00 pm |
vai kā es ienīstu šito. Man bērnībā tēvs lika sākt braukt ar škoļņiku. No trīsriteņa uz veļļuku, kuram es pat sēdekli aizsniegt nevarēju - iekšēji pie sevis es raudāju; tētis asaras necieta. Vēl viņš ar slēpēm mani mācīja braukt no augstiem kalniem un man bija tik bezgala bail un tas viss riebās - vēl tagad ziemas sporta veidi uzdzen šermuļus.
Jebkurā gadījumā, pēc vis tā bērnišķīgā mīlestība pret tēvu lēnām sāka pamirt, kļūstot vienkārši par cieņu un bailēm, līdz pusaudžu vecumā - par cieņu un vienaldzību...
|
|