4. nodaļa:
Egocentriska runa savas funkcijas ziņā ir iekšēja runa, tā ir runa sev, tā atrodas ceļā uz iekšieni, tā jau pa pusei nav apkārtējiem saprotama. Šī runa ir cieši saaugusi ar bērna uzvedību, taču fizioloģiski tā vēl ir ārēja, kurai nav ne mazāko tendenču kļūt par čukstiem vai par kādu citādu mazāk dzirdamu runu.
Runas 4 stadijas:
1. Primitīvā stadija(naturālā): darbība izpaužas tādā veidā, kādā tā ir tapusi uzvedibas primitīvajās pakāpēs. Pirmsintelektuālā runa un pirmsrunas domāšana. (108)
2. "naivās psiholoģijas" stadija. apzīmē naivo pieredz uz sava ķermeņa, objektu apkārt un vides fiziskajām īpašībām, naivo pieredz, kas nosaka darbarīku izmantošanu un pirmās praktiskās prāta darbības. Psihes īpašības, stimuli un reakcijas netiek adekvāti izmantotas. Vispirms apgūst gramatikas formas un struktūras un tikai pēc tam loģiskās struktūras un darbības.
3.ārējās zīmes, ārējo darbību stadija: darbību bērns izmanto risinot kādu iekšēju psihes uzdevumu. Aritmētiskā bērna attīstības stadija. Atbilst egocentriskā runa.
4."ieaugšanas" stadija: ārējā darbība virzās uz iekšieni un kļūst par iekšēju stadiju. iekšējā jeb nesakarīgā runa. Iekšējās un ārējās darbības patstāvīgi mijiedarbojas un patstāvīgi pāriet no vienas formas, otrā.
runai un domai ir dažādi pirmssākumi un to līknes iet paralēli viena otrai līdz tās krustojas. Runa un doma sakrīt tikai vārdiskās domas aspektā.
Domāšana ir atkarīga no runas, no runas, no domāšanas līdzekļiem un no bērna sociāās un kultūras pieredzes. Bērna domāšana- tā varētu formulēt šo stāvokli- attīstās atkarībā no tā, kā bērns ir apguvis domāšanas sociālos līdzekļus tas ir atkarībā no runas.
Egocentriska runa savas funkcijas ziņā ir iekšēja runa, tā ir runa sev, tā atrodas ceļā uz iekšieni, tā jau pa pusei nav apkārtējiem saprotama. Šī runa ir cieši saaugusi ar bērna uzvedību, taču fizioloģiski tā vēl ir ārēja, kurai nav ne mazāko tendenču kļūt par čukstiem vai par kādu citādu mazāk dzirdamu runu.
Runas 4 stadijas:
1. Primitīvā stadija(naturālā): darbība izpaužas tādā veidā, kādā tā ir tapusi uzvedibas primitīvajās pakāpēs. Pirmsintelektuālā runa un pirmsrunas domāšana. (108)
2. "naivās psiholoģijas" stadija. apzīmē naivo pieredz uz sava ķermeņa, objektu apkārt un vides fiziskajām īpašībām, naivo pieredz, kas nosaka darbarīku izmantošanu un pirmās praktiskās prāta darbības. Psihes īpašības, stimuli un reakcijas netiek adekvāti izmantotas. Vispirms apgūst gramatikas formas un struktūras un tikai pēc tam loģiskās struktūras un darbības.
3.ārējās zīmes, ārējo darbību stadija: darbību bērns izmanto risinot kādu iekšēju psihes uzdevumu. Aritmētiskā bērna attīstības stadija. Atbilst egocentriskā runa.
4."ieaugšanas" stadija: ārējā darbība virzās uz iekšieni un kļūst par iekšēju stadiju. iekšējā jeb nesakarīgā runa. Iekšējās un ārējās darbības patstāvīgi mijiedarbojas un patstāvīgi pāriet no vienas formas, otrā.
runai un domai ir dažādi pirmssākumi un to līknes iet paralēli viena otrai līdz tās krustojas. Runa un doma sakrīt tikai vārdiskās domas aspektā.
Domāšana ir atkarīga no runas, no runas, no domāšanas līdzekļiem un no bērna sociāās un kultūras pieredzes. Bērna domāšana- tā varētu formulēt šo stāvokli- attīstās atkarībā no tā, kā bērns ir apguvis domāšanas sociālos līdzekļus tas ir atkarībā no runas.
5.nodaļa:
jēdzienu izpētē divas metodes:
1. definēšanas metode. Pēta vārdiski definējamus jēdzienus, kuri bēram jau izveidojušies. mīnusi:jau pabeigtu jēdzienu izveide un operē ar vārdiem, lai gan bērniem bieži daudz kas saistās ar izjūtām. Netiek izpētīta jēdziena būtiskākā iezīme- saistība ar īstenību.
2. Apstrakciju izpētītās metodes:cenšas pārvarēt vārdiskos jēdzienus. Mīnuss: ignorē vārda un jēdziena saistību aizvietojot to ar aptrakcijām.
Sintētiski ģenētiskā metode: