:)
Pirmo reizi mūžā man kāds pietrūkst tik ļoti, ka fiziski sāp. Šausmas. Man likās, ka kas tāds notiek tikai filmās vai dziesmās, bet tā ir dzīves realitāte, kas beidzot ir piemeklējusi arī mani. Unfortunaly.
Ohh I rely hope, that I will never fall in love again. Tas sāp. Tik ļoti, ka gandrīz raudāt gribās. Bet tikai gandrīz.
mņau.
Ohh I rely hope, that I will never fall in love again. Tas sāp. Tik ļoti, ka gandrīz raudāt gribās. Bet tikai gandrīz.
mņau.
Katram savs krusts jānes, un šis ir mans. Kaķis. I hate cats.
Ehh, kā man gribētos tagad ielīst siltā gultā un izraudāties. Neko nedarīt. Tikai raudāt.
Vēl vairāk man gribās ielīst siltā gultā un ieritināties kāda azotē un sajust siltas lūpas uz savas pieres. Uz auss. Uz kakla. mmm...
Katram no mums savs krusts nesams. Mans ir vientulības. Ja nebūtu kaķa, tad es būtu ļoti apmierināta ar to, bet...
Jā, instinkti ir tomēr spēcīgāki par apziņu. Gribās sajusties mīlētai un vajadzīgai. Gribās izjust to, ka Tu esi otram tikpat vajadzīgs, cik gaiss, ja ne pat vairāk.
Ohh well, labi, ka to neviens nezin ;)