 |
Monday, October 3rd, 2005
Laiks: 9:36 pm. Music: mana kaķa murāšana vakara izklaides piecgadīga kavaliera sabiedrībā. dedzinājām ugunskuru, kavalieris šūpojās. mēs abi smaržojam pēc degošām rudens lapām. pa dienu es satiku ilonu, savu mīļo pusmāsu. māte man neuzticas. šušišuši: 5 šššššš varbūt.. kautko pateikt?
Friday, September 30th, 2005 Laiks: 7:54 pm. Music: patrick wolf - paris kaķis pēkšņi dejo ap mani, es jūtu mentola garšu mutē- cigaretes. man trīc rokas. pēkšņi parādās pazīstama sieviete un saka, ka es smēķēju daudz. pārāk daudz. es viņu saucu par māti, viņa mani par meitu. vai nav jocīgi? kaut kur dārzā nokrīt ābols, radot vakaram piemērotu, nelielu blīkšķi. šušišuši: 4 šššššš varbūt.. kautko pateikt?
Laiks: 6:48 pm. Music: Bach - Piano Concertos 01 - 05 - Siciliano tātad! kādu, kurš ar mani pastaigāsies, pacietīs mani un nekautrēsies no manām briesmīgajām kurpēm. meitene, iemīlies manī un es tevi cietsirdīgi atgrūdīšu! šušišuši: 1 šššššš varbūt.. kautko pateikt?
Laiks: 5:48 pm. Music: radiohead - Just paņemam māla piku, izveidojam pēc sava ģīmja un līdzības. pievienojam prātu, apziņu, racionālismu un būs jums madara! šušišuši: 5 šššššš varbūt.. kautko pateikt?
Saturday, September 24th, 2005 Laiks: 9:40 pm. Music: sils - tu neesi tas bija mans dārgais tēvs, kurš man nesen atklāja kādu briesmīgu noslēpumu- kad viņš jaunībā mācījies policijas akadēmijā viņam bijis romāns ar kādu studiju biedreni. tas jau nav nekas, bet tā sieviete viņam pirms mēneša zvanījusi un teikusi, ka viņai ir piedzimuši dvīņi no viņa- tagad jau pieauguši cilvēki. viņa nav paziņojusi par savu grūtniecību, jo aizbraukusi strādāt uz krieviju, bet kad atgriezusies mans tēvs jau bijis precējies ar manu māti un viņa nav gribējusi izjaukt viņu laimīgo laulību. tagad, kad tikko uzzinājusi par manu vecāku šķiršanos, viņa izlēmusi, ka ir pienācis laiks atklāt tik ilgi slēpto patiesību. viņai piedzima meita un dēls- ilona un lauris, abiem tagad jau ir divdesmitdeviņi gadi. ilona septiņus gadus precējusies un viņai ir mana meitiņa, bet lauris dzīvo vecpuiša dzīvi un strādā par tiesu izpildītāju. viņam bērnu nav. neviens to vēl nezin. nudien, mana dzīve ir ziepju operas seriāla vērta. šušišuši: 8 šššššš varbūt.. kautko pateikt?
Wednesday, September 21st, 2005 Laiks: 11:12 pm. Music: Beck - Satan Gave Me A Tako apvilkusi zeltītas kurpes sešdesmit astoņus gadus vecā sieviete katru vakaru mēroja ceļu no pļavniekiem līdz rīgas centram. 3 autobuss. pazīstami šoferi, kuri sveicina saucot vārdā novecojušo skaistumu. ceļamērķis ir bārs "alekss"- tur apgrozas viņai līdzīgie. cilvēki, kuri sasnieguši nožēlojamu pakāpi savā alkoholiķa dzīvē. tur viņa dejo, dzied, plivina rūpīgi pielīmētās skropstas un dzer sliktas kvalitātes dzērveņu šņabi. sarkana, no modes sen jau izgājusi, kokteiļkleita. zem tērpa nošļukušas, krunkainas krūtis, tās cenšas saturēt izdilis krūšturis. bet dāma augstu paceltu skatienu un tādu pašapziņu, kāda piemīt tikai daudzpieredzējušām draiskulēm riņķo pa niecīgo dejas placi dažādu veču pavadījumā. veču, kuri smird pēc dažādu točku lēta spirta. tāds ir katrs izzudušā skaistuma vakars. dienā viņa ir pārdevēja pļavnieku RIMI veikalā. rāma un paklausīga. manas sievietes vecmāmiņa. šušišuši: 2 šššššš varbūt.. kautko pateikt?
Monday, September 19th, 2005 Laiks: 7:48 pm. Music: The Pianist soundtrack pazīstu kādu sievieti. viņa ir precējusies, vīrs ļoti greizsirdīgs. dāmai ir četri mīļākie un skumjas. sieviete ir atkarīga no antidepresantiem. kapēc viņai ir depresija? jo vīrs neļauj drāzties pa labi, pa kreisi. dzīve viņai sūkā, ne? šušišuši: 2 šššššš varbūt.. kautko pateikt?
Laiks: 7:45 pm. Mood: mierīgs Music: mierīga kaut es varētu kādu dienu uzzināt laimas eglītes adresi un aiznest viņai vēstuli. vēstuli, šokolādi, vienkāršus ziedus un apelsīnus. kaut es varētu tikt no tās apmāktības vaļā. šušišuši: kautko pateikt?
Sunday, September 18th, 2005 Laiks: 3:00 pm. Music: Yann Tiersen - Watching Lara izskaidrojiet lūdzu- darbā, es tās mīlu. dzīvē- nīstu. man ir nosliece uz sievietēm. patīk tās fotografēt, gleznot, rakstu tieši par viņām. viņas spēj aizraut ar savu pasauli un ievilkt mani tajā. bet pavadīt laiku ar šīm būtnēm ir nāve. viņas ir kaitinošas, man nesaprotamas. ir tikai dažas, kuras spēju izturēt un kurām netiek veltīts mans izsmiekls, nicinājums. (nē, es neesmu lesbiete) tātad? šušišuši: 15 šššššš varbūt.. kautko pateikt?
Laiks: 12:28 pm. Music: Schubert Piano Quintet (D667) The Trout 1970. vienkāršība ir modē? šušišuši: 5 šššššš varbūt.. kautko pateikt?
Tuesday, September 13th, 2005 Laiks: 3:14 pm. Music: The Verve Pipes - Her Ornament šodien, ejot mājās no skolas, gāju garām nelielam parkam- kurā šādā dienas stundā neviens nerādās. bet tur bija gan kāds cilvēks- vīrietis nebija liela auguma, neizskatījās arī, ka būtu spēcīgs. visdrīzāk viņa fizioloģija atgādināja tipiska ofisa klerka augumu. par spīti tam šis vīrelis cītīgi un apņēmīgi parka malā raka bedri, kura atgādināja kapavietu. es ieinteresēta apstājos un centos saredzēt ko vairāk. pēkšņi vīrietis pagriezās un es ieraudzīju man pazīstamu seju- tas bija nesen iepazītais ostins. pārbijies viņš skatījās man acīs un bailes izķēmoja sārto seju. atpazinis mani, puisis nomierinājās un atkal sāka sūroties (tātad viņš gaužas arī skaidrā prātā būdams), ka darbā tagad visi satraucas par viktora pazušanu, policija meklē līķi. viņam esot bail izbijušā kolēģa mirstīgās atliekas atstāt savā dārzā, tamdēļ tagad viktors atdusēšoties šajā parkā. tagad, ejot garām šim parkam, vienmēr varēšu sasveicināties ar vīrieti, kurš mira peldbaseinā. izlēmu, ka jums tas ir jāzin. šušišuši: 4 šššššš varbūt.. kautko pateikt?
Sunday, September 11th, 2005 Laiks: 3:46 pm. Music: Beck - Nobody's Fault - live at Reading Festival 2003 māsai ir draudzene, kura man reiz stāstīja, ka viņai nepatīk lasīt. iemesls: kad viņa lasa grāmatas pirmo pusi, tad viss ir kārtībā- grāmata laba, lasīt to baudījums. toties kad grāmata pusē un jālasa tālāk, viņai kļūstot skumji un esot žēl, ka drīz tā būs izlasīta. nebūs vairs šīs labās grāmatas- tā būs jau pagātnē. es teicu, ka kaut arī tiks izlasīta šī viena grāmata būs vēl citas, izcilas grāmatas. viņa it kā piekrita, bet piebilda, ka viņu tas nemierina un lasīt viņai ir "bēdīgi". šodien man ir tīra istaba un klusums. šušišuši: 1 šššššš varbūt.. kautko pateikt?
Friday, September 9th, 2005 Laiks: 3:26 pm. Music: pink floyd šovakar es iešu uz dzimšanas dienas svinībām. dāvanā nesīšu filozifisku grāmatu, jo meitenei, pie kuras es dodos tādas patīkot lasīt. bet nesen es iepazinos ar laulātu pāri. viņš strādā par pavāru. viņa mācās ekonomistos, lai varētu uzturēt ģimeni, jo puisis ar savu pavāra algu, kura ir diezgan pieticīga, to nespēs. viņai riebjas ekonomija, bet viņai tā jāmācās. "savādāk nevar", tā viņi abi kopā, vienā balsī nodūdo. viņiem neveicas ar ģimenes pieaugumu- jau divi spontāni aborti sievai. viņu ģimenes psihoterapeits saka, ka tas dēļ sievas mācībām- viņa tās nīst. vīram darbā ir trīs mīļākās, kā tad savādāk varētu būt- izskatīgs vīrietis, pašos spēka gados. sievai mīļākā nav, viņai laiks ir tikai mācībām, vīram, sapņiem par bērnudārza audzinātājas profesiju un masturbācijai. diez cik ilgi līdz mirklim, kad laulātais pāris izšķirsies? šušišuši: 3 šššššš varbūt.. kautko pateikt?
Sunday, September 4th, 2005 Laiks: 11:28 pm. Music: The Doors - You Make Me Real "es nekad tev vairs neskatīšos acīs, jo esmu tev pateikusi to", tā viņa teica, kad viņi abi tikās pēdējo reizi. pēdējo reizi līdz šim mirklim. kā gan viņi varēja satikties? viņš dzīvoja dienvidamerikā, bija par četriem gadiem vecāks. bet viņa dzīvoja šeit- latvijā un bija par četriem gadiem jaunāka. bet dzīvei labpatikās viņus atkal savest kopā. puisis bija atbraucis pie tālajiem latvijas radiem, atkal. meitene palikusi šeit un šo divu atšķirtīgas gadu laikā centusies dzīvot tālāk. vēlāk viņa man teiks: "kā gan tas nākas, ka man atkal jāredz viņš. kā gan tas nākas, ka pirmā mīlestība man iznāca šāda?". pirms diviem gadiem mana draudzene ieva tekstilmākslas nometnē iepazinās ar kādu jaunu tekstilmākslinieku, kurš šajā nometnē piedalījās kā skolotājs. jauno vīrieti sauca par miķeli. amerikāņi viņu gan sauca par mihaelu, savukārt latvijā viņš bija miķelis. viņi ieskatījas viens otrā un mīlestība uzplauka, bet miķelim drīz vien bija jādodas prom. tās sāpes, izmisums, solījumi braukt atpakaļ bija tik daudz, ka šķita abi jaunie mīlētāji salūzīs. bet lūk- miķelis aizbrauca, meitene palika. salauzta. tagad viņš ir atpakaļ un ieva atkal raud. man patīk ap sevi pulcēt cilvēkus, kuri izjutuši dramatiskus un/vai traģiskus pārdzīvojumus. kurš uzminēs ko ieva pateica miķelim pēdējā tikšanās reizē? šušišuši: 2 šššššš varbūt.. kautko pateikt?
Laiks: 10:41 pm. Music: patrick wolf šīs divas brīvdienas pavadīju kolkā- savā vasarnīcā. tā nu iznāca, ka piedzirdīju kādu vecu mātes paziņu. šī sieviete, jau ļoti iereibusi no saldā masandras vīnu, ko vislaik pildīju viņas glāzē, jutās tik atraisījusies, ka izstāstīja man kādu atgadījumu iz savas dzīves. viņa man izstāstīja to, kāda bijusi viņas pirmā seksuālā pieredze. viņai bijuši vienpadsmit gadi. puisim trīspadsmit. puisis stāstījis, ka redzējis savus vecākus daram šitā un tā- vai viņa negrib pamēģināt. naivā vienpadsmitgadniece piekritusi. tad nu abi aizgājuši uz kādu vecu šķūni un noģērbušies pliki. puišelis, kura vārds, starp citu, bijis kārlis, sācis gramstīties ap viņas vēl neizaugušajām krūtīm. tad teicis, ka nu jāguļās zemē un jābučojas. mazā viņam klausījusi. pabučojušies, pabučojušies, tad kārlis teicis, ka tagad viņš iebāzīs savu krāniņu viņai starp kājām un abiem jāizdveš tādas skaņam. nu apmēram tādas kā "uh un ah", jo viņa mamma un tētis arī tā darot. puisēns iebāzis, trāpījis pat īstajā vietā, bet "uh un ah" vietā sanācis sāpju kliedziens no meitenes puses un asiņu peļķe. viela pārdomām priekš jums, bērni. šušišuši: 7 šššššš varbūt.. kautko pateikt?
Thursday, September 1st, 2005 Laiks: 11:24 am. Music: tori amos par godu pirmajam septembrim, mans draugs lauris izgāja ielās meklēties. viņš meklējās uz ielām, bāros, klubos. nekā! kur lai rauj tās sasodītās, nepilgadīgās padauzas, kuras uzšķērst? šušišuši: 4 šššššš varbūt.. kautko pateikt?
Saturday, August 27th, 2005 Laiks: 12:12 pm. Music: Tom Vek - Cover visu rītu domāju par kādu asins peļķi, kurai nesen gadījās būt blakus. pelēki zilgans asfalts un tumšas asinis, kuras tumsā izskatās melnas. tajā dienā tur esot izvilkts noslīkuša cilvēka līķis, kura galva bijusi sašķaidīta pret akmeņiem. bija auksts vakars. visi vakari kad kāds cilvēks mirst no galvas sašķaidīšanas ir auksti? es tajā peļķē nejauši paspēju iekāpt, pirms uzzināju kas par šķidrumu. un vēl nesen, proti vakar, man bija tas gods iepazīties ar kādu britu izcelsmes jaunu vīrieti. lūk, ko viņš man teica: es esmu vergs. kas gan cits es varu būt? vergs savā dzīvē un vergs ģimenē, vergs sabiedrībā, vergs darbā, vergs izklaidēs. bet galvenais- vergs sev. mans vārds ir ostins, man garšo zemeņu daiguiri, bet tas ir tikai tāds mēģinājums pazust baudāma alkohola dzīlēs, lai nebūtu jādomā par to, cik es nožēlojams. tu noteikti sev jautā- kapēc lai šis tik labi ģērbtais puisis, kurš var atļauuties tev uzsaukt dzērienus, būtu nelaimīgs? man ir noslēpums- tapēc esmu nelaimīgs. es nogalināju kādu cilvēku. darba kolēģi. katru piektdienu gāju uz baseinu, viņš arī. kādu piektdienu, vēlā vakarā, pļāpājot mēs sastrīdējāmies par nenozīmīgu darba sīkumu, neviens cits baseinā nebija un es viņu nožņaudzu. tas mani tirda, esmu nelaimīgs un sirdsapziņa liek par sevi manīt. ko lai nu es daru? es viktora (laikam jau darba kolēģa izbijušā) līķi apraku savā dārzā un visi domā, ka viņš jau 3 nedēļas ir aizbraucis uz ameriku ceļojumā, apskatīt lielo kanjonu. ko tik nesanāk uzzināt nemaz negribot zināt. šušišuši: 4 šššššš varbūt.. kautko pateikt?
Friday, August 26th, 2005 Laiks: 10:58 am. Music: klavieres, klavieres nesen bija tas gods braukt ar mazu kuģi pa melno jūru. es iesnaudos un redzēju divus sapņus. tie man šķita pierakstīšanas vērti. tagad nododu to atstāstījumu jūsu kritikai. sapnis Nr.1 moldāvu izcelsmes vīrietis, kurš strādāja kādā baltkrievijas benzīntankā tika saukts par Vlado. tā sauca arī viņa tēvu, viņa tēva tēvu un tēva tēva tēvu. visiem viņš lūdza, lai viņu sauc par Vladimiru, jo vārds Vlado tas pats Vladimirs vien ir- tas tikai tāds stulbs moldāvu pārveidojums. Vlado bija tumšas, skruļļainas ūsas, vaigi klāti ataugušiem rugājiem un iesauļojies T-krekls. Vladimiram garšoja arbūzi. es gāju ar viņa sievu ļenku ciemos pie Vlado uz benzīntanku ar četriem lieliem arbūziem rokās- man trīs, viņai viens, jo ļenka jau piekto reizi bija mātes cerībās. aizgājušas pie Vladimira, iedzērām katrs pa 100 gr viedējās vodkas. (abi topošie vecāki vēl nedzimušajam bērnam teicās, ka embrijam šņabis nākšot tikai par labu un norūdīšot to.) kad bijām iedzēruši un Vlado man, ar aizkustinājuma asarām acīs, bija pateicies par atnestajiem arbūziem un manu labvēlību, ķēros vērsim pie ragiem, tā teikt. man no šiem abiem vajadzēja iegūt atļauju fotografēt viņu četrus bērnus, jo kāds angļu žurnāls, kam es uz laiku biju pakļauta, iecerējis veidot reportāžu par briesmīgo ģimeņu dzīvi baltkrievijā. Vlado sadusmojās ne pa jokam domādams, ka esmu bijusi pret tiem laipna tikai dēļ savas vajadzības, neapdomīgi nometa zemē savu neizsmēķēto, vēl degošo cigareti un benzīntanks uzsprāga. bērnu, kurš mira nepiedzimis gribēja saukt par sergeju. sapnis Nr.2 viņa bija skaista. ideāla, kāds pat teiktu. viņas sniekbaltā, maigā āda apbūra daudz izglītotus vīrus. viņas krūtis bija kā divi mīksti spilveni, kas aicināt aicināja likt galvu uz tiem, lūpām skart rožaini sārtos krūšu galus un mirt svētlaimē. brīnumskaistās, tumšās acis fantastiski iederējās sejā, kuru rotāja bordo krāsas lūpas un sedza viņas tumši melnie, garie mati. jā, patiesi, šī sieviete bija kā sapnis siltā vasaras naktī, kurš šķiet nepiepildāms līdz mirklim, kad šis sapnis nostājas jūsu priekšā. viņu sauca par helēnu. viņai nesen bija vārda diena. viņa ir vienīgā padauza, kuru es pazīstu un kuru ir vērts pazīt. vīrieši kūst, es smejos. šušišuši: 4 šššššš varbūt.. kautko pateikt?
Thursday, August 11th, 2005 Laiks: 11:31 pm. Music: malcolm mclaren - miles of miles of miles + jazz ir paris tā lūk, dārgie lasītāji. es jau atkal dodos prom. skanot šīm jaukajām dziesmām ataust kāda atmiņa no dziļas bērnības. mani māte bija aizvedusi uz saldējuma kafeinīcu "pingvīns"- tajā laikā tā bija liela ekstra. pasūtīju vaniļas un zemeņu saldējumu ar brūnām šokolādes konfektēm pa virsu. es mīlēju to saldējumu. man drīzāk patika uz to lūkoties, ne to ēst. kad saldējums bija apēsts mātei bija vēlviens pārsteigums- mani aizveda uz poliklīniku, uz asins analīzēm. man asinis ņēma no vēnas. tās ir vienas no manām lielākajām bailēm. bērnības trauma. jā, es biju uz "čārlijs un šokolādes fabrika". kapēc bērtons nav mans tēvs? šušišuši: 16 šššššš varbūt.. kautko pateikt?
Wednesday, August 10th, 2005 Laiks: 12:47 pm. Music: Tujiko Noriko - robot hero ir pāris labsirdīgi draugi. kopā septiņi viņi man ir. uzrakstīšu īstu aprakstu par tiem. 1. sandra. meitene, blondi mati, bieži izsaka vēlmi izbaudīt seksuālas attiecības ar sievieti. smēķē, cenšas atmest. 2. lauris. meitene, tumši brūni mati, daudz zīmē komiksus. nesen viņa aizrautība ar viskiju pārtapa atkarībā. 3. gunta. meitene, tumši brūni mati, patīk smieties par cilvēkiem viņas īpašajā, izsmalcinātajā manierē. bieži izsaka vēlmi nogalināt. 4. inese. meitene, lokaini, gaiši brūni mati. skaista, ja viņa gribētu, es viņu precētu. iecietīga pret mums- visiem pārējiem. viņai ir auskari. 5. kārlis. puisis, pusgari, melni mati. viņš ir izdomājis 48 pašnāvības veidus. mūsu saule. 6. jānis. puisis, gandrīz blondi mati. grib mācīties par akrobātu. man šķiet, ka viņš mirs jauns. 7. maija. meitene, brūni mati. ļoti lunkana, dzīvesgudra. lasa grāmatas un pamāca savu mazo māsu. smēķē vēl vairāk kā es. šušišuši: 4 šššššš varbūt.. kautko pateikt?
|
paskat... es pati draugi nedraugi kalendārītis atmiņas |
| Tu skaties 20 ierakstus, pēc 280 jaunāko izlaišanas. Domā gribi lasīt vēl? nu ok - Day ierakstus atpakaļ vai 20 ierakstus uz priekšu. |