Bridžita

šodiena bija ļoti jauka diena. saule, jūra, ritenis, jaukie cilvēki, smiltis. ko gan vairāk var vēlēties! vakarā pārņem prieks par piedzīvoto.

un es pirmo reizi mūžā redzēju tik zemu lidojam lidmašīnu. tieši pāri galvām, pat pieliecāmies un sarāvāmies! :D

lai kas arī notiktu, tā vienmēr ir mana vaina. nekad nav labi.

 

 

jūtos vainīga, ka vasarā esmu kļuvusi par slinkummaisu. nerakstu projektus, neģenerēju idejas, nezvanos, nerakstos. varbūt es tiešām neesmu aktīvais cilvēks, varbūt esmu sevi mānījusi? nezinu. bet žēl. varbūt es vēl tiešām esmu ļoti maziņa, vienkārši augu un man nepieciešama atpūta. bet nē, tās ir tikai atrunas, es vienkārši esmu sliņķe.

manu māju apsēduši baloži. blakus kaķu sanatorijai tejiene drīz pārvērtīsies vai nu par kaujas lauku, vai par zoodārzu.

 

kā man patīk vecās latviešu filmas, tā senatnīgā elpa un skaistā mīlestība. tēja un "Agrā rūsa". ak, es romantiķe :D

 

manā dzīvē viss notiek ačgārni - vispār esmu lēna, bet patiešām lēnās un pārdomājamās lietas man sanāk pārāk ātri.

 

es esmu vista. lai cik ļoti es gribētu būt graciozs gulbis, neatkarīga kaija vai kaut vai kašķīga vārna, es esmu vista.

es nemāku lidot, bet paplivinu spārnus un iepletu acis, ieraugot sev tīkamu gaili, kas ir tikai un vienīgi gailis - tādu ir miljons, viņi lielākā daļa ir vienādi, kāpēc es ieķeros tajos nepieejamākajos, tajos, uz kuriem man nav piiiilniiiiiiiigi nekādu cerību?

es tomēr māku domāt, bet es no sākuma saklukstu visu, ko vien var un tikai tad saprotu, cik muļķīgi tas ir bijis.

man var nocirst galvu, bet es tik un tā turpināšu skraidīt un, līdzīgi kā prusaki, nomiršu tikai no tā, ka man nebūs, ko ēst. jo skaidro saprātu es savā ikdienā neizmantoju. mani vada sirds.

un visbeidzot - man nav pašcieņas. man ir pilnīgi vienalga, ka manam vienam gailim ir vēl kādas padsmit vistas, man viņu vajag un viss. tas, ka esmu tikai viena no daudzām, mani nemaina, es turpinu bez prāta skriet pakaļ, klukstot un čivinot.

es nemāku un nemācēšu būt stipra sieviete. man būtu jāsadeg savās ilūzijās, sapņos un vēlmēs tūkstošiem reižu, lai reiz varbūt no pelniem paceltos skaista, stipra un pašpārliecināta tērauda lēdija, kuras bruņas būtu aizsargs pret visu apkārtējo pasauli.

bet pagaidām es ļauju sevi ievainot un pati skrienu zem cirvja.

jūku prātā? jā! prieks, ka es vismaz esmu izpratusi sevi, sapratusi, kurš gailis liek mēģināt pacelties spārnos un kurš ir vienkārši labs čoms. bet tas manu vistismu diemžēl nemaina.

 

 

 

man ir karsti. sēžu mājās apakšveļā un dzīvoju ūdenī. gribu uz jūru. ar Tevi.

 

manā sirdī spēlējas Tava ēna, siluets bez mīnusiem, bez liekām līnijām, perfekts. saules apspīdēts, Tu manī atstāj pēdas. bet naktīs Tu nepastāvi. naktīs manā prātā un sirdī ciemojas citi.

 

saule ir izkarsējusi visas manas smadzenes. to putru es vairs nevaru piedabūt veikt savas funkcijas un saprātīgi domāt.

                                                

                          man ir cilvēkatkarība

 

Tik jauks brauciens uz jūrmalu, vesela diena aktīvas, saulainas un jautras atpūtas :) paldies Jums, zaķīši :) prieks tā, ka āda sāp :D

iesaku visiem - uzlieciet kko uz galvas, paņemiet pretiedeguma krēmu, dzeriet daudz ūdens un brauciet ar riteņiem uz Jūrmalu :)

                         

šie solās būt pretīgākie Jāņi manā mūžā. cerēsim uz to labāko.

vakars pie romantiskās filmas vienai ar siermaizītēm un tēju. nožēlojami? nēeee, jaaaaaukiiiiii, nesaprotamais un neizšķirīgais puspavasaris galvā :)

                           

 

 

                  

 

jēee. piedalīsimies nesmēķēšanas konkursā. pati ierosināju, vēl pieteicos pie nesmēķētājiem, hmm, es jau, protams, nepadomāju, ka ūdenspīpe arī skaitās! mjā, palikšu pie nesmēķētājiem, cerams, ka varēs kkā izšmaukt, bet bez mazulītes ūdenspīpes gan nebūs viegli. pie tam beigās vēl uzvarētāju noteiks izlozes kārtībā, cerams, ka nesanāks aplauziens. :/

ak dievs, kā man pašai ir apnicis mans emocionālisms, tikai šodien tā pa īstam sapratu, cik ļoti maza, čīkstulīga, sapņaina, spiedzīga un neparkocitunedomājoša meitenīte esmu. krītu sev uz nerviem.

jākļūst par tērauda sievieti.

 

 

sen te nekas nav rakstīts. ieslēdzies neitrālais. jāatrod pazuadētais agrākais beznosacījuma prieks. varbūt esmu to pazaudējusi kaut kur pa pasauli skraidot?

ain't no sunshine when he's gone

kāpēc vienmēr aiziet paši labākie, bet akmens sienas un garlaicības mākoņi paliek? jā, protams, es saprotu, viņš nepazudīs no pasaules, viņš vienmēr būs pieejams, bet viņa nebūs ikdienā, tad, kad visvairāk būs nomākā oma, kad visvairāk gribēsies šīs stundas, kad visvairāk vajadzēs kādu, kas aizrauj ar savu piedzīvojumu meklētāja prātu un uzskatiem par dzīvi. tas ir tā, it kā aizietu draugs vai vecākais brālis. izglītības sistēma un mūsdienu jaunieši nogalina cilvēkā visu vēlmi un dzirksteli. J, Tu esi labākais, lai Tev veicas!

jānovērtē to, kas mums ir, jo tad, kad tā vairs nav, tikai tad saprot, ka tas nav pašsaprotami un cik daudz tas nozīmē.