kāpēc vienmēr aiziet paši labākie, bet akmens sienas un garlaicības mākoņi paliek? jā, protams, es saprotu, viņš nepazudīs no pasaules, viņš vienmēr būs pieejams, bet viņa nebūs ikdienā, tad, kad visvairāk būs nomākā oma, kad visvairāk gribēsies šīs stundas, kad visvairāk vajadzēs kādu, kas aizrauj ar savu piedzīvojumu meklētāja prātu un uzskatiem par dzīvi. tas ir tā, it kā aizietu draugs vai vecākais brālis. izglītības sistēma un mūsdienu jaunieši nogalina cilvēkā visu vēlmi un dzirksteli. J, Tu esi labākais, lai Tev veicas!
jānovērtē to, kas mums ir, jo tad, kad tā vairs nav, tikai tad saprot, ka tas nav pašsaprotami un cik daudz tas nozīmē.
