Man joprojām ir īpašas attiecības ar Mego.
Eju es šodien turpu nopirkt miltus un auksto zupu ar atlaidi, gatavojos iet iekšā, bet uz ietves blakus ieejai apsargs un bomzis risina kaut kādu dialogu.
Tas bomzis ir gluži rāms, ne kašķējas, ne lamājas, ne rokas vicina.
Apsargs kā argumentu izvelk asaru gāzes baloniņu un iepūš viņam acīs.
Es tajā brīdī esmu apsargam aiz muguras. Jo grasos iet iekšā veikalā.
Vējš pūš uz manu pusi.
Nu, pēc tam, kad ielas malā izklepojos un izspļaudījos, man nebija vairs ne mazàkās vēlēšanàs atstāt Mego jebkādu savu naudu.
