viss ir pasakaini, tikai steidzami jādabūn regulārus ienākumus vai vnk daudz piķi.
neesmu viena ar šādām problēmām, bet šķiet ka sākšu tievēt un atturēties no alko un smēķiem. ienīstu naudu. gribu būt hakeris un visu čītot un zagt. gluži kā vīnu šodien.

tikko pamodos.

Londona bija lielākā avantūra manā mūžā. ar nelegālām prāmja un lidmašīnu biļetēm, nelegālu hoteļu bookingu un kvernēšanu lidostās 2-3 dienu garumā.

Aborts Londonā:
Atbraucu 8 no rīta uz savu konsultāciju. Visu izjautāja, pārbaudīja. Pēc 3 dienām varu braukt operēties. Pēc 3 dienām 8 rītā esmu tur, visu pieraksta, nomēra, bet bļe, viņš vēl nav pārskaitījis štuku naudas. Sarunāju uz nākamo dienu. Atbraucu 8 no rīta, nomēra aizved uz palātu, visi smaida, jautā un ir mierīga atmosfēra. Izģērbjos, uzvelku zilo halātu ar pliko pakaļu. Noguļos un atnāk māsiņa, kas vagīnā iebāž zāles, kas mākslīgi rada tādas kā dzemdības, un anastēzijas zāles iebāž dibenā. Guļu 3 h mežonīgās sāpēs, aukstos sviedros, līdz atnāk māsiņa un aizved uz citu istabu pie daktera, kurš mani apgulda, runā daudz, uzdod nesvarīgus jautājumus, smaida, tad ieved operāciju zālē, kur redzu gaismu, 3 cilvēkus baltā, tad man uzlika masku un iešpricēja. Atrubījos 20 sekunžu laikā un pēc h pamodos. Runāju māsiņai muļķības(brīnos ka angliski) un mani aizveda uz palātu izgulēt. Biju pārsteigti priecīga pēc tā visa. Mani pabaroja, uzraksīja vēstuli manam LV ginekalogam, uzdāvināja prežus un bija ļoti jauki. Tēvam tas izmaksāja nieka tūkstoti.

Šonakt sapņoju, ka mana ome ēd maizi ar pienu, pamodos ar slapjām krūtīm. Piens nāk laukā. Drīz pāries. Tāpat kā asiņošana. Viss pāries 2 nedēļu laikā.

shit. tāda čakarēšanās. gribu vienkārši pamosties un lai viņa nav, bet nē, jāturpina zvanīt, skriet, negulēt un neēst. palieku sirma

pirmā piektdiena, kad esmu mājās un man nav kauns un negribas iet un dzert un kaut ko vilkt laukā no piektdienu uzdzīves.
līdz pirmdienai neziņā par abortu. bērna "tēvs" kaut kur dzer. protams, jo mūs nekas nesaista. arī viņa atbalsts šobrīd noderētu. vai draudzenes atbalsts. diemžēl viņa ir trakonamā. otra draudzene ir balles karaliene. trešā ir ar mīļoto vīrieti un iesaka man nenogalināt to, kas manī ir. un es jūtu to bērnu sevī. gribu lai varu gulēt. vienīgais, kas man ir miegam- baldriāņi, no kuriem kā parasti miegs it nemaz nenāk..

ir grūti.

esmu 16 nedēļas stāvoklī. uzzināju vakar. tēvs ir nolāpīts gandžas pīpētājs un visa kā lietotājs ar kuru man attiecību nav. man nav arī naudas, bet nākotnei ir lieli plāni. latvijas likumdošana, kuru es jau sen necienu ir izdomājusi, ka es drīkstu nolaist bērnu podā līdz tas ir sasniedzis 12 nedēļu briedumu. atliek nelegālas, vai daļēji legālas lietas- dabūt smagu slimības vēsturi, iekļūt psiho uzskaitē(tēvam māte šajā jomā strādā) vai braukt uz UK, kur tas maksās vairāk kā es spēju iedomāties, bet līdz 24 nedēļām tas ir iespējams. KO LAI ES DARU??!!šobrīd? man ir apriebies just to mēslu manā miesā, kurš neskatoties uz manu alkaholisko un narkotikso dzīvesveidu ir izdzīvojis. dzīvesspars, jau pirmā kopīgā lieta.

pietiek raudāt mīļā, manas kuņģa tabletes pastiprina alko iedarbību. lai šņabis līst! priekā!

sestdiena. gribu seksu..kādu nedēļu nu jau. jo vairāk darba ko darīt, jo vairāk gribu seksu. cik nelāgi, ņemot vērā, ka esmu brīva meitene un piegulētājam ir uzradusies draudzene, kas tieši šobrīd bauda lielāko jādelēšanos viņas mūžā. žēl, ka jauki un forši puiši bieži vien nav tik labi gultā, bet tie, kuriem smadzeņu vietā ir sūdi(sekss) ir dievi gultā, bet neko nejēdz no pārējām dzīves jomām.

šoreiz pacietīšos kādu laiku vientulībā, jo domāju, ka pienācis laiks izbeigt plāksterattiecības- vienmēr izšķiros un meklēju vietā plāksteri, tad izšķiros ar plāksteri un atkal meklēju plāksteri vietā. gribu tomēr kaut mazliet mīlēt un mīlēties, nevis domāt ko pie velna es ar šo idiņu daru.

nepārtraukti sevi mierinu un meloju par to, ka jūtos laimīga un priecīga, viss ir zajebis. bļeģ nekas nav zajebis, man viss skauž, besī un sāp. bet who fucking cares. pohuj, iešu pīpēt.

Es neatceros tavas tīrās drēbes,
Es baidos zināt, cik ir pulkstens,
Man starp kājām aug sēnes.
Man naktī pāri ielai pāriet brālis,
Pret rītu māsa viņu nošauj.
Acis piebirst ar sāli.

Lai ko es domāju, lai kur es braucu,
Man galvā Nirvānas mati,
Varbūt arī tu pati.
Netīrajā ūdens malā
Zari raksta, kā tie aug.
Es sauli ieelpoju...

Roberts Gobziņš — Nirvānas mati