![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
(pēc valsts olimpiādes dzimusi un tā)
man šķiet, ka vispār tāds kosmopolītisma/nacionālisma pretnostatījums ir tipa tā kā pateikt "ēēēē, tu gribi likt visām sievietēm obligāti strādāt, nevis sēdēt mājās un kopt bērnus/vīru/mājsaimniecību vai arī lai vecis katru vakaru viņu iekausta, ja nav siltas zupas mājā?" - tb to nevar skatīt kā balts/melns un visdrīzāk ir kaut kāds vidusceļš da kompromiss, kas ir izdevīgs abām pusēm.
piemēram, noteikta valsts pamatvalodas/citvalodu skolu proporcija, kas tiek plūstoši pārregulēta valsts valodas skolu pusītē (nu labi, man vispār šķiet, ka vajag plūstoši pāriet uz "daudzas privātskolas ar valsts atbalstu plus valsts skolas tiem, kas nevar atļauties privātenes" sistēmu, kur katra privātene var saregulēt valsts valodas/citvalodu mācības atbilstoši pieprasījumam. (mana puikas privātskolā Ķengaragā - ar visu atbilstošo krievvalodīgo kontingentu - mācības notiek latviski ar paskaidrojumiem krieviski, ja vajag, kas arī ir saprātīgs ceļš)
nacionāla valsts kā stingri nacionāla valsts, kurā ne no viena netiek sagaidīta citvalodu zināšana un atvērtība citām kultūrām (ilgtermiņā skatoties), man tiešām nafig nav vajadzīga. nacionāla valsts kā "saglabājam un attīstām savu unikālo kultūru un identitāti" man šķiet krutākais piedāvājums ever, tb "kosmopolītiska valsts" enīvej nestrādā, jo katram cilvēkam vajag savu cilti, ar kuru identificēties - un kāpēc lai tā nebūtu nacionalitāte, nevis reliģija vai politiskie uzskati vai mūzikas gaume. Nacionalitāte pat būtu krutāk, jo tomēr ir daudzdimensionāla un neprasa zvērestu nodot un izdarīt predeterminētas izvēles.
man šķiet, ka vispār tāds kosmopolītisma/nacionālisma pretnostatījums ir tipa tā kā pateikt "ēēēē, tu gribi likt visām sievietēm obligāti strādāt, nevis sēdēt mājās un kopt bērnus/vīru/mājsaimniecību vai arī lai vecis katru vakaru viņu iekausta, ja nav siltas zupas mājā?" - tb to nevar skatīt kā balts/melns un visdrīzāk ir kaut kāds vidusceļš da kompromiss, kas ir izdevīgs abām pusēm.
piemēram, noteikta valsts pamatvalodas/citvalodu skolu proporcija, kas tiek plūstoši pārregulēta valsts valodas skolu pusītē (nu labi, man vispār šķiet, ka vajag plūstoši pāriet uz "daudzas privātskolas ar valsts atbalstu plus valsts skolas tiem, kas nevar atļauties privātenes" sistēmu, kur katra privātene var saregulēt valsts valodas/citvalodu mācības atbilstoši pieprasījumam. (mana puikas privātskolā Ķengaragā - ar visu atbilstošo krievvalodīgo kontingentu - mācības notiek latviski ar paskaidrojumiem krieviski, ja vajag, kas arī ir saprātīgs ceļš)
nacionāla valsts kā stingri nacionāla valsts, kurā ne no viena netiek sagaidīta citvalodu zināšana un atvērtība citām kultūrām (ilgtermiņā skatoties), man tiešām nafig nav vajadzīga. nacionāla valsts kā "saglabājam un attīstām savu unikālo kultūru un identitāti" man šķiet krutākais piedāvājums ever, tb "kosmopolītiska valsts" enīvej nestrādā, jo katram cilvēkam vajag savu cilti, ar kuru identificēties - un kāpēc lai tā nebūtu nacionalitāte, nevis reliģija vai politiskie uzskati vai mūzikas gaume. Nacionalitāte pat būtu krutāk, jo tomēr ir daudzdimensionāla un neprasa zvērestu nodot un izdarīt predeterminētas izvēles.