Lasot par bērna labāko draugu man arī uzplaiksnīja siltas atmiņas. Man trešdienu rītos bija mājturība, par ko es parasti atcerējos otrdien ap panorāmas laiku, tad nu mamma redzot, ka es tur sēžu ar kaut kādu mudžekli un divām kreisajām rokā vārgi kustoties mēģinu kaut ko sameistarot, bet pulkstens nāk jau pie 11 vakarā, dzina mani gulēt ar vārdiem, ka šitādu vanckaru pasaule vēl nav redzējusi, bet no rīta uz mana rakstāmgalda stāvēja smuks adījums vai izšuvums.