Božena Chodunska

Nu tad tā ar to cikliskumu - vispirms manai dzīvei pienākas būt cikliskai tāpēc, ka esmu meitenīte nevis puisītis, tāpēc man katru mēnesi pienākas cikliski sajust sevī... (un tagad kaut kā dzejnieku vārdiem pa smalko, labi)...plaukstam un vijamies sievišķo spēku mežonīgās liānas un plūstam kaislību duļķainās un krāčainās upes, dziedāt slavas dziesmu dabai un mūžīgajai augsmei....
BET! Es esmu aplaimota ar papildu cikliskumu, kas atgriežas kā gaidīts pavasars un atjaunotne pēc ziemas stinguma, un loks noslēdzas un sākas viss no gala, un čūska rij savu asti, tāpēc esmu Gredzenu Pavēlniece Dubultā no Dieva Žēlastības, jo tā nu ir gadījies, ka vairāk kā jauno žurnāla "Rabotņica" numuru es katru mēnesi gaidu algas dienu, lai atkal sajustos kā Cilvēks Ar Līdzekļiem, kurus izbarot rēķinu negausīgajai čūskai, ar kuriem aizbērt mīļo bērnu vēlmju nepiepildāmos kambarus. Un tā mēs ar cikliskumu esam saistīti neredzamām saitēm. Līdz vienu no mums paņems nāve.