Božena Chodunska

man laikam no šitādiem bij vienstādskadrs no pavisam tādas agras pusaudzības, kad vēl no mājām laukā bij jāmelojas, es parasti piektdienās teicu, ka braucu pie omes uz laukiem, bet īstenībā braucu uz jelgavu pie brūgāna, nu, un laukos, attiecīgi, ierados ar dienas nokavēšanos (vienā brīdī mani, protams, noķēra tēs un visi prieki beidzās, bet tas tā). Nu, un lūk, vienā tādā vasaras naktī, tai studentu dzīvoklī, tai jelgavā, pilna virtuve ar naktstaureņiem pielaidās, tik daudz vienkopus savu mūžu neesmu redzējusi, nu, un sēdējām mēs pie plīts ar to brūgānu un tā dumi skatījāmies, itkā jau skaisti, bet baigi skērī. Un ta es pārstāju uz to jelgavu braukt.