Starp citu, petūniju bloga adresi varētu, kad parādīsies? Es ļoti cienu cilvēkus ar ūsām, turklāt arī man brīžam parādās, dies pas, tāda vāra, bet biedējošā kārtā arvien spēcīgāka tieksme urķēties pa zemi ar lāpstu un vispār uzvesties tā, it kā nebūtu 21. gadsimts, bet velnsviņzin kādi viduslaiki un pēc tam ar neslēptu lepnumu skatīties uz savu vārgo pūliņu niecīgajiem augļiem un sist sev pa plecu un teikt, nu, vecīt, šitādas lietas sabīdīt, respect i uvažuha.