Božena Chodunska

jā, tā ir. es gan atkal mēģinu visu skaidrot un racionalizēt, sak, mēs jau pievēršam uzmanību tikai, kad kaut kas sakrīt. tipa, atceries vienreiz piecgadē bērnudārza jančuku, kurš sviestu paciņām ēda, a jančuks kā nenāk pretī, tā nenāk (a varbūt vienkārši neatpazīsti viņu vairs), ij ar aizmirsti uzreiz. vai nomirst viens jauns un slavens mūziķis, ij visi metas gaudot, ka, lūk, "viņš jau savās dziesmās tak visu bij pareģojis". būtu nodzīvojis līdz 100 gadiem, diez vai kāds tajās pašās dziesmās kādu pareģojumu saskatītu.
taču racionalizē, ne racionalizē, bet kāpēc rižajam jānāk pretī tieši tad, kad vienreiz piecgadē esi par viņu atcerējies, tas gan kā nav skaidrs, tā nav.