![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ahdies...man no bērnības ir krampji no tiem matemātikas uzdevumiem, kur draugi pļāpā apmēram tādus tekstus, ka bankā man iedeva monētu maisiņu, kura summa ir triju pirmskaitļu reizinājuma kvadrātsaknes akuzatīvs un tad viens garāmgājējs izmet, ka tas tak ir vienkārši, jo sētnieka vecmāmuļai ir tik gadu, cik 2015.gadā būtu Klārai Cetkinai, ja viņa būtu piedzimusi par trim dienām ātrāk! Un visiem viss skaidrs. Izņemot mani, kas svīst rajona matemātikas olimpiādē.
10 gadi psihoterapijas man palīdzēja saprast, ka šos uzdevumus sastāda sorosītu sodomīti, vai kas tamlīdzīgs, un nekā kopēja ar realitāti tiem nav, neviens neved tik sviestainas sarunas un lidojumā neprēķina visādas lemmas un kārtulas.
Tak izrādās ne. VIŅI ir mums apkārt un pārdod bietes! Un sarunā iepin vārdus, re, jūsu pirkums ir akurāt kuba sakne no mana jaunākā dēla smadzeņu šūnu skaita!
Baisi.
10 gadi psihoterapijas man palīdzēja saprast, ka šos uzdevumus sastāda sorosītu sodomīti, vai kas tamlīdzīgs, un nekā kopēja ar realitāti tiem nav, neviens neved tik sviestainas sarunas un lidojumā neprēķina visādas lemmas un kārtulas.
Tak izrādās ne. VIŅI ir mums apkārt un pārdod bietes! Un sarunā iepin vārdus, re, jūsu pirkums ir akurāt kuba sakne no mana jaunākā dēla smadzeņu šūnu skaita!
Baisi.