Man ir mazrejoš suns, bet aiz sētas ir kaimiņi, kam ir kādi 5 suņi, pārsvarā no patversmēm salasīti haskijveidīgi sērdienīši, kad viņi rēkdami gāžas žoga drātīs, tad mans pūku kamolītis nostājās varoņa pozā, atgāž galvu un rāda, ka šaipus žogam tai šaikai nav un nebūs nekādas teikšanas. Citreiz, ja ir gars rīts, vai dialogs ieilgst, man paliek žēl citus kaimiņus, kam vispār nav suņu, tad es eju savākt savu kuci, jo laukos jau nav jāklausa un jānāk uz saucienu.