Božena Chodunska

Es piedzimu kā introverts. Tajā laika, mani bērni, introvertu dzīve bija smaga un moku pilna. Ne kā tagad, kad introvertus slavina un par viņiem zīmē memes. Tolaik introvertus sauca par pelēkām pelēm; neviens negribēja būt pele. Mana klasesbiedrene I. gan cienījami turējās pie tēvutēvu ierašām, neapmeklēja klases vakarus, bet tā vietā mājās lasīja grāmatas.
Es pati jau bērnudārzā un sevišķi skolā sapratu, ka dzīves šitā nebūs, tāpēc prātīgi pārkonvertējos uz gluži ticamu ekstravertu. Mājās gan slepeni turpināju piekopt savu veco ticību.
Ja jūs mani satiktu dzīvē, jūs nemūžam neticētu, ka neesmu Īsts Ekstravers. Bet mani jau nav tik viegli sastapt, jo uz vecumu esmu atgriezusies pie vecajiem tikumiem, un nekur neeju.