Božena Chodunska

Es jums pastāstīšu, kā Samurajiņš palīdz cilvēkam neuzbaroties. Kad cilvēks ēd, Samurajiņš iznāk no sava anklāva, apsēžas ēdājam pēc iespējas pretī, glīti sakārto astīti un veido acu kontaktu. Actiņas ir lielas, skumjas un ļoti, ļoti izsalkušas.
Ja jums nav kauna un sirds, pēc neilga laika tiek padots skaņas signāls, prasīgs smilksts, es to saucu par augsto Do. Tā ir ļoti augsta skaņa, kura liecina par neatlaidību, sunīša grūto dzīvi, un liek justies ārkārtīgi neērti.
Ja jums joprojām nav kauna un sirds, jums uz ceļgala tiek uzlikta maza, nagaina ķepiņa. Ķepiņa maigi paskrāpē jūsu celi, acu kontakts neatslābst, augstais Do skan jo skaņi…
Vai tiešām jūs to gribat apēst viens pats? Tā kā vienītī? Bez sunīša?!
No gaļas ēšanas es atteicos jau pirms kāda laika, bet Samurajiņš iekāro arī manus rīsus, omletes, makaronus ar dārzenīšiem. Siers ir domāts sunītim. Kā gan Tu iedomājies ēst biezpienu bez sunīša? Samurajs ēd gurķus, viņam garšo burkāni. Auzu putrai ir kucēnības garša, un cik labi smaržo mannā putra!
Ēst nevar tikai tomātus, lapu salātus un kaut kādas ogas.
Plānoju pārcelt ēdienreizes uz vannas istabu. Tur var iekrampēties un netraucēti paēst.