Božena Chodunska

Kad citi personāži sāk interesēties par savu pēcnāceju dzīvi vairāk kā par savu personīgo, es iekšēji iesaku viņiem/ viņām iet un nokniebties ar kauč ar kādu svešinieku from da street, ja visi pazīstamie kļuvuši par pārāk tuviem draugiem. Un ja tu nevienam nepatīc, un tev ar neviens nepatīk, tad iedzer tak kādu graķīti. Pirms tam. Un būs labi. Skaļi es to nesaku, tak tomēr katra perzōnīg darīšan.
Nujanu, bet zin kā, citā akā jau viegli savus pantalonus mazgāt, reku šeku, kurš te sācs dzīvi pārdzīvot meitas neveiksmes sportā. Megaduperkrutā trenere uz Līžbet bļaunot un nosauc par bremzi, un otra trenere pateikus, ka visa spēlē padirsta taisni aiz Līžbets brīvajam kustībām ar iekšējo kāju. Vai varbūt tā bij galva? Un Līžbet tagadīt sēd dušā un mazgā matus vēl vairāk. Un Līžbetes muča (jūs nezin gadienā, kas tā tāda ira?) vislaik prāto, vai tas skuķs tiešām viss tāds neaptēsts, vai tā i vien sūra dzīvs netaisnīb, ka tās treners vislaik mainās, ne tā kā komandai X un Y, kas vislaik uzvar, bet šitās mūsu Dienvidpark Govs vislaik tik padirš. Vai atkal, ka nau ko nodoties tam basketbolam, vaig iet un lēkt labāk ar kārti.
Jā, un nav neviena, kas pataiktu, ej, ka tu ar, putnu Bulbul, gulēt, ej ka tu ar, Boženka, izmenģējies ar kād streindžer from da strīt, nopērc sev jaunu kleiti, kauč izvaksē sev uz bikini piecus olimpiskos apļus un pudeli ruma turklāt, un nebāz sav cirslīgo degun, kur teu nepienākas, tas bērns i gana liels, lai pac par sevi pastāvēt. Tu jau sāc izskatīties pēc viens jobannijs cāļu māts, ja.