![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
oj, izklausās traki.
es, protamska, arī īsti nepieturējos pie receptes - taisīju no ķīnas kāposta, burkāniem, parastajiem redīsiem, sarkanā kāposta un visai brīvi attiecos pret tās ingvera-sīpola-ķiploka-ābola-piparu pļuras sastāvdaļu attiecībām. bet man tiešām pirmās dienas bija ļoti jauks un freš un kraukšķīgs kimčijs. tad pamazām sāka palikt arvien asāks un skābāks un smirdīgāks, bet, ja piever degunu uz smaku, tad garša joprojām ir ok (nu man par stipru, tīrajā nevaru vairs ieēst, bet nedaudz uz humusmaizītes - varu)
katrā ziņā no tā stiprā un smirdīgā kimčī sanāca ļoti garšīgs sautējums - apcep pannā sīpolu un burkānu, piegāž kimčī, piegriež vēl drusku svaiga kāposta (noteikt der arī kāds cits dārzenis, man vnk bija mājās) un bundžiņu turku zirņu un gabaliņos sagrieztu kūpinātu tofu. aizdara ar sezama eļļu un bagātīgi piekaisa arī grauzdētas sezama sēklas. pārmērīgo skābenumu izlīdzina ar mazliet cukuru pēc vajadzības (manā gadījumā 3 tējkarotes demeraras). pasniedz ar rīsiem un pārkaisa ar lociņiem. gatavoju ar aizdomām un bažām, bet beigās netikai nebija jāmet ārā, bet bija pat ļoti garšīgi un gatavošanas laikā pazuda arī nepatīkamais aromāts.
es, protamska, arī īsti nepieturējos pie receptes - taisīju no ķīnas kāposta, burkāniem, parastajiem redīsiem, sarkanā kāposta un visai brīvi attiecos pret tās ingvera-sīpola-ķiploka-ābola-piparu pļuras sastāvdaļu attiecībām. bet man tiešām pirmās dienas bija ļoti jauks un freš un kraukšķīgs kimčijs. tad pamazām sāka palikt arvien asāks un skābāks un smirdīgāks, bet, ja piever degunu uz smaku, tad garša joprojām ir ok (nu man par stipru, tīrajā nevaru vairs ieēst, bet nedaudz uz humusmaizītes - varu)
katrā ziņā no tā stiprā un smirdīgā kimčī sanāca ļoti garšīgs sautējums - apcep pannā sīpolu un burkānu, piegāž kimčī, piegriež vēl drusku svaiga kāposta (noteikt der arī kāds cits dārzenis, man vnk bija mājās) un bundžiņu turku zirņu un gabaliņos sagrieztu kūpinātu tofu. aizdara ar sezama eļļu un bagātīgi piekaisa arī grauzdētas sezama sēklas. pārmērīgo skābenumu izlīdzina ar mazliet cukuru pēc vajadzības (manā gadījumā 3 tējkarotes demeraras). pasniedz ar rīsiem un pārkaisa ar lociņiem. gatavoju ar aizdomām un bažām, bet beigās netikai nebija jāmet ārā, bet bija pat ļoti garšīgi un gatavošanas laikā pazuda arī nepatīkamais aromāts.